Sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus izmaksās papildu 1,7 miljonus eiro
Sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus rada kārtējās asās diskusijas. Kādi līdzekļi no valsts papildus būtu nepieciešami valsts radio un televīzijai, ja tie atteiktos no reklāmas pārraidīšanas un attiecīgi arī ieņēmumiem un kā tā varētu notikt ?
Sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus Latvijā nebūs ne klusa, ne mierīga, vismaz tā šķiet, redzot šī jautājuma apspriešanai izveidotās Saeimas Darba grupas sesto sēdi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tās laikā izcēlās asas vārdu apmaiņas, izgaismojot pašreizējās problēmas nozarē. Raidorganizācijas pat apšauba Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēju nodarboties ar mediju vides regulāciju.
Nozares pārstāvji NEPL padomei pārmet nepietiekamu profesionalitāti un aktivitātes neesamību. Tikmēr NEPL daudzus pārmetumus noraida un konceptuāli atbalsta sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, līdzīgi kā tas jau noticis Igaunijā, un pašlaik notiek Lietuvā, kur savukārt medija finansēšanai avoti ir 1,5% iedzīvotāju ienākuma un 1,3% akcīzes nodokļa.
Pēc aptuvenām aplēsēm, viena Latvijas radio iziešanai no reklāmas tirgus būtu nepieciešami vismaz papildu 1.7 miljoni eiro.
Saeimas Darba grupa gala ziņojumu par sabiedrības interesēm atbilstošu redzējumu saistībā ar sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgu sagatavos 22. jūnijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
