"Saskaņietis" pirms vēlēšanām aģitē IeM darbiniekus, solot lētus dzīvokļus

Tomēr policistiem ir šaubas par veidu, kā īsi pirms vēlēšanām šim "saskaņietim" izdevies nokļūt arodbiedrības vadībā. Šaubas ir arī par to, kā īpašniekus mainījušas savulaik ar Rosļikovu saistītās firmas. Tā viens uzņēmums nonācis īpašumā kādam Ukrainas pilsonim tieši brīdī, kad firmai radies vairākus simtus tūkstošu eiro nodokļu parāds.

Latvijā ir vairākas arodbiedrības, kas apgalvo, ka cīnās par iekšlietu sistēmas darbinieku tiesībām. Viena no tām – Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība. Dibināta pirms 11 gadiem. Vadībā ilgus gadus bijis Agris Sūna.

Divdomīgā situācijā arodbiedrības līderis nonāca pirms 5 gadiem. Sūna aizbrauca uz Maskavu, kur bija uzaicināts uz Vladimira Putina atbalstītās Internacionālās frontes kongresu. Fronte dibināta, lai izplatītu Krievijas ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Pasākumu ar runu atklāja bijušais Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieks Dmitrijs Jermolajevs, kuram mūsu valstī iebraukt vairs nav atļauts.

Arodbiedrība sāka nīkuļot. Bet tad pagājušā gada septembrī tās valdē nonāk kāds Aleksejs Rosļikovs. Uzņēmējs, kurš darbojas apsardzes biznesā, ir īpašnieks vairākām firmām, nodibinājis un vada arī Apsardzes darbinieku arodbiedrību. "Nekā personīga" zināms, ka saistībā ar veidu, kā Rosļikovs nonāca amatā, arodbiedrībā sākusi šūmēšanās. Kameras priekšā biedri nav gatavi runāt, bet neoficiāli izskan, ka, iespējams, Rosļikova iecelšana notikusi tikai "uz papīra", savācot pārējo kolēģu parakstus.

Uzņēmumu reģistrā atrodamais dokuments par šo sanāksmi liecina tikai to, ka sapulce notikusi pagājušā gada 5. septembrī Skrundā kādā īpašumā ar nosaukumu "Dižie Vēži". Tur it kā ieradušies 28 delegāti. Vienīgais sapulces jautājums – Rosļikova iecelšana valdē. Par nobalsots vienbalsīgi. Uz dokumenta redzams tikai Sūnas un Rosļikova paraksts. Pēdējais bijis arī sanāksmes protokolists. Vai sanāksme tiešām bijusi – Uzņēmumu reģistrs nevarot pārbaudīt.

Agris Sūna noliedz, ka bijušas kādas šmaukšanās ar jaunā valdes locekļa iecelšanu. Viss noticis likuma ietvaros. Un tie, kuri izplatot šādus izdomājumus, paši baidoties, vai paliks valdē arī turpmāk.

Dažus mēnešus padarbojies arodbiedrības valdē, Rosļikovs kļuvis par "Saskaņas" kandidātu Rīgā. Priekšvēlēšanu solījumi, kurus, tiekoties ar vēlētājiem, klāsta Aleksejs Rosļikovs un tie, kas tiek uzskaitīti Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības drukātajos laikrakstos, ir līdzīgi. Agris Sūna arodbiedrības izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā nekādu ļaunumu nesaredzot. Tieši otrādi – viņš esot gatavs pateikt paldies Rosļikovam un Rīgas domei, ka izdienas policistiem tagad sabiedriskais transports galvaspilsētā būšot bez maksas. Nu Rosļikovs iekšlietu darbiniekiem sola tiesāties pret neapmaksātām virsstundām un celt dzīvokļus, kurus varēšot pirkt bez pirmās iemaksas. "Nekā personīga" novēroja, ka aģitbrigādes apstaigā iekšlietu darbinieku iecirkņus un vāc parakstus no cilvēkiem, kuri atbalsta dzīvokļu celtniecību. Šo sestdien paraksti vākti Hanzas ielas ugunsdzēsēju depo. Izdalīti arī arodbiedrību laikraksti.

Arodbiedrības avīzes dalītas arī policijas iecirkņos Ķengaragā, Centrā Gogoļa ielā. Savukārt iecirknī Matīsa ielā dežūrdaļā pie lodziņa labi redzamā vietā novietoti arī kalendāri, uz kuriem redzams "Saskaņas" kandidāts Aleksejs Rosļikovs. Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā gan teikts, ka šādus materiālus valsts un pašvaldību iestāžu ēkās izvietot nevar.

Rosļikova partneris, kurš redzams viņam blakus arī reklāmās uz mikroautobusiem, ir Igors Puntuss. Viņš ir arī viens no galvenajiem, kurš atbild par jauniešu grupas "Nila atbalsta komanda" darba koordinēšanu. "Nekā personīga" novēroja, ka šie zilās "saskaņiešu" drēbēs tērptie jaunieši pirms aģitpasākumiem mikrorajonu pagalmos satiekas Spīķeros. Tur viņiem tiek izdalītas paciņas ar dažādiem saldumiem. Tad jaunieši sakāpj autobusā un organizēti tiek nogādāti pasākumu vietā. Tur viņi ne tikai piepalīdz organizatoriskos darbos. Dažu uzdevums ir arī nemanītiem iejukt pūlī starp vietējiem iedzīvotājiem un uzdot piemērotus jautājumus Nilam Ušakovam un citiem vēlēšanu kandidātiem.

Rosļikovs pirms mēģinājuma nokļūt politikā pievērsies apsardzes biznesam. Viņam piederējušas vairākas firmas. Tomēr to darbība nonākusi VID redzeslokā. Viens no uzņēmumiem "SUV 9 Security Control" Rosļikovam piederēja līdz 2014. gada oktobrim. Tad par firmas īpašnieku kļūst kāds Ukrainas galvaspilsētā Kijevā dzīvojošs Vitālijs Bogorčiks (Bogorchyk Vitalii), un firma maina nosaukumu uz "Control Process". Jau pēc diviem mēnešiem VID firmu izslēdz no PVN maksātāju saraksta. Brīdī, kad uzņēmumam ir 230 tūkstoš eiro liels nodokļu parāds, firma tiek likvidēta. Līdzīga shēma notikusi ar firmu "SUV 9". Par tās īpašnieku kļūst Krievijas pilsonis Romāns Bobrenkovs, firmu pārsauc par "Fondior", un tā pēc gada tiek likvidēta, kad sakrājusi 11 tūkstoši eiro nenomaksātos nodokļus.

"Nekā personīga" rīcībā nonācis tikko veikts VID pētījums par apsardzes firmu biznesu. Pēc VID datiem šo uzņēmumu nodokļu parādi pret valsti salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir auguši par 106% un šobrīd ir 2,3 miljoni eiro (2 334 000 eiro). Savukārt vairāk nekā puse no visām apsardzes firmām (53%) saviem darbiniekiem maksājusi algu, kas ir zem valstī noteiktās 380 eiro minimālās algas.

VID arī atklājis biežākos veidus, kā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tas notiek šādi. Tiek nodibināta neliela firma, kas pieņem darbā apsargus un nemaksā nodokļus. Šai firmai ir līgums ar kādu lielo apsardzes kompāniju. Kad par mazo firmu ieinteresējas VID, tā pārtrauc darbu. Tiek dibināta cita mazā firma, kas pieņem darbā tos pašus apsargus un nodokļu krāpšanas ķēde turpinās.