Sašutums par koncerta "Mīlestības vārdā. 18+" izmaksām aktualizējis jautājumu, vai jāpublisko visu simtgades pasākumu izdevumi
Diskusijas nerimstas par vienu no Latvijas simtgadei veltītajiem koncertiem. Sarīkojums ar nosaukumu "Mīlestības vārdā" sākotnēji radīja rezonansi saistībā ar dažu mākslinieku sniegumu. Taču tagad radušies arī jautājumi par izmaksām. Kopējā tāme tuvojas teju ceturtdaļmiljonam eiro. Ir producenti, kas saka, ka par tādu naudu Latvijā iespējams sarīkot trīs līdzvērtīgus koncertus. Tikmēr Kultūras ministrija vēl domā, vai publiskot arī citu simtgades pasākumu tāmes un mākslinieku atlīdzības tajās.
Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu "Mīlestības vārdā" autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, vēstīja LTV. Mākslinieku honorāri atšķiras daudzkārtīgi. Piemēram, Jānis Šipkēvics, kurš bija arī koncerta producents, par kāpšanu uz skatuves sevi atalgoja ar 11 000 eiro, mūziķis Reinis Sējāns saņēma 6000. Renāra Kaupera honorārs bijis 1000, bet Jānis Jublats vispār koncertējis par velti.
Publiskotais honorāru fonds met aizdomu ēnu par valsts naudas izšķērdēšanu simtgades pasākumu aizsegā un liek jautāt, vai arī citos jubilejas pasākumos nauda nav tērēta uz urrā. Izskanējis aicinājums Kultūras ministrijai ar steigu publiskot arī citu simtgadei veltītu koncertu tāmes un autoratlīdzību apmērus.
Kadri no koncerta
"Valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki mums ir izlikti kā uz paplātes, mēs varam apskatīties, cik saņem katrs pilsētas mērs vai sekretāre, vai deputāts, vai sētnieks, ar ko šajā gadījumā mūziķi ir labāki vai sliktāki? Ja mēs runājam par pasākumiem, kuriem tiek izmantoti sabiedrības līdzekļi, proti, publiskā nauda, tad tajā brīdī bez diskusijām ir jābūt pieejamai informācijai par šo tēriņu izlietojumu," teic pasākumu producents Juris Millers.
Kultūras ministre Dace Melbārde ideju par autoratlīdzību publiskošanu vērtē piesardzīgi, norādot, ka šādai rīcībai var būt arī tālejošas, negatīvas sekas: "Varbūt kādas lielākas mūsu zvaigznes atteiktos Latvijā uzstāties, ar to būtu jārēķinās. Tad ir jāsaprot, ka ir dažāda mēroga mākslinieki, ir tādi, kurus apkalpo kaut kādas aģentūras un viņi vienkārši nepiekristu šādiem nosacījumiem. Tā ka mums ir jāizrunā visi par un pret."
Tiesa, mākslinieku autoratlīdzības veidoja vien nelielu daļu konkrētā koncerta izmaksu. Vislielāko riecienu jeb 180 000 eiro saņēma firma "Ideju institūts", kas nodrošinājusi koncerta tehnisko pusi. Ministre nesteidz vainot Simtgades biroju, ka tas nav izkontrolējis pieprasītās naudas pamatojumu.
"Visas budžeta tāmes neskata tikai Simtgades birojs, galalēmumu pieņem KM budžeta komisija, tā kā šīs tāmes ir pārskatītas divas reizes, ir īsinātas, mazinātas, pamatotas, pamatojumi ir prasīti. Tas pats tiek darīts arī pie darba nodošanas-pieņemšanas, šobrīd tas process turpinās, esmu paprasījusi arī papildu informāciju pievienot, vēl izvērstāku un detalizētāku," saka Melbārde.
Tikmēr Millers, kurš producēja vienu no vērienīgākajiem Simtgades koncertiem "Arēnā Rīga" – rokoperu "Lāčplēsis" -, norāda, ka ceturtdaļmiljons eiro vienam koncertam ir nepamatoti liels budžets: "Ja mēs saskaitām kopā visas ražošanas izmaksas, proti, skatuve, skaņa, gaisma un visu pārējo, mēs iegūstam 200 ar kapeikām tūkstošus, un par tādu naudu, ticiet man, var uzrīkot vismaz trīs, varbūt pat četrus, līdzvērtīgus pasākumus, kas ir piemēroti televīzijas translācijai."
Lai spriestu, vai būtu jāpublisko mākslinieku autoratlīdzības pasākumos, kas finansēti no valsts maciņa, šovakar Melbārde pārrunā ar kultūras nozares organizācijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
