Seile atzīst, ka mazo skolu problēmai neredz risinājumu

1.septembrī mācību gadu uzsāka  vairāk nekā 250 tā saucamās mazās skolas – proti, tādas mācību iestādes, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu.

Rekordiste ir Dagdas Konstantinovas sākumskola, kurā mācās 12 bērni. Pirmajā klasē mācās trīs skolēni, otrajā – viens, bet piektajā – neviens, tāpēc mācību stundas Konstantinovas sākumskolā vairākām klasēm nereti notiek apvienoti.

Gadiem ilgi valsts nespēj izšķirties, ko darīt ar šādām skolām – no vienas puses, to var dēvēt par nelietderīgu naudas izmantošanu, taču bieži vien citas skolas atrodas ārkārtīgi tālu no bērnu dzīvesvietām. Pagastveči ir sašutuši, ka valsts gadiem ilgi tā arī nav spējusi rast risinājumu, un pat nedefinēt, kādi kritēriji tieši raksturo terminu mazā skola.

Reģionu amatpersonām nav ne mazākās skaidrības, cik liels finansējums bus atvēlēts skolotāju algām nākamajā mācību gadā, līdz ar to nevar plānot.

Izglītības ministre sanākušos nevarēja iepriecināt. Viņai atlika vien paziņot bēdīgu faktu, pēc kura nevienam vairs īsti nebija ko teikt.

Ministres drūmajam noskaņojuma ir vienkāršs izskaidrojums: Saeimas Budžeta un nodokļu  komisija, izskatot priekšlikumus nākamā gada budžetam, noraidīja  ierosinājumu paredzēt 12 miljonus eiro pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai.

Budžeta projektā rezervētais finansējumus nākamā gada četriem mēnešiem ir trīs miljoni eiro. Pārējā naudas summa ir zem pamatīgas jautājuma zīmes.