Septembris – dzejas mēnesis; arī šogad notiks vairāki bezmaksas pasākumi

Dzejas dienas Latvijā un Rīgā notiks jau 53. reizi. Ir mainījusies dzejas forma, izteiksmes veids, bet tas, kas nav mainījies, kā saka paši dzejnieki, ir tas, par ko viņi runā un raksta – tā ir mīlestība, nāve, esība un dzīvošana, bet popularitāti gan zaudējusi politika, par to gan mūsdienās dzejnieki neraksta.

"Mainījies ir tas, ka, viegli ironiski sakot, jaunībā es rakstīju par nāvi vairāk, tagad – vairāk par dzīvi," atklāj dzejnieks Aivars Eduards.

"Tagad, es domāju, vairums mēs rakstām dzejoļus datorā, tu uzreiz viņu vari nopublicēt "Facebook", uzreiz dabūt komentārus, "laikus", uzreiz dabūt kritiku, atgriezenisko saiti, tas viss arī notiek ļoti ātri," piebilst dzejniece Ērika Bērziņa.

Dzejas dienu festivāls ir ar senu vēsturi, bet dzejnieki iet līdz laikam. Ja to pirmsākumos visi slāpa pēc vārda brīvības un, galvenokārt, izskanēja tīrais lasījums, tad mūsdienās tiek piesaistīti citi elementi, veicināta iztēle. Pirmo gadu darbojas arī Dzejas dienu padome un ir atjaunota Dzejas dienu balva.

Piemēram, Dzejas dienu atklāšanas pasākumā, kas būs 7. septembrī Kaņepes Kultūras centrā, nevis bibliotēkā, tur lasījumi būs apvienoti ar elektronisko mūziku, analoga kino performanci, bet noslēgumā būs diskotēka.

Visi Dzejas dienu pasākumi ir bezmaksas, un tie notiek ne tikai Rīgā, bet arī daudzviet citur. Informāciju par Dzejas dienām var atrast Latvijas Rakstnieku savienības mājaslapā "rakstnieciba.lv", kā arī Dzejas dienu "Facebook" lapā.