Skanstes tramvaja līniju pagarinās līdz Avotu ielai

Daudzmiljonu eiro Skanstes tramvaja projekts kļūs vēl dārgāks. Rīgas domes attīstības departaments iecerējis tramvaju Skanstei pieslēgt, nevis no Barona ielas līnijas, bet gan būvēs pilnīgi jaunu pagarinājumu, lokā ietverot pat Avotu ielu.

"Mēs jau šobrīd sākam runāt, ka ir jāturpinās pa Pērnavas ielu līdz Deglava ielai, garām Daugavas stadionam. Pa Avotu ielu līdz Centrālajai stacijai," saka RD attīstības departamenta direktora p.i. Armands Krūze.

Un tas arī nozīmētu, ka Daugavas stadionā varētu bez pārsēšanās ar tramvaju nokļūt arī no Mežaparka dziesmu svētku estrādes. Tramvaja sliedes pa šauro Avotu ielu neradīšot problēmas, – vērtē Rīgas domē un piesauc Itālijas piemēru, ja jau Milānā pa šaurām ielām kursē tramvajs.

"Visā šī loka garumā atbrīvojamies no kravas automašīnu plūsmas. Faktiski nepaplašinot ielas, bet sašaurinot, jo mēs nomainām kravas auto joslu uz klusu, bezvibrācijas tramvaju," saka Krūze.

Skanstes kā moderna biznesa darījumu centra attīstītāji no Rīgas domes arī sagaida strauju rīcību, lai apstādinātu pastāvīgo iedzīvotāju dramatisko tendenci pārcelties dzīvot pilsētas nomalēs. Pretējā gadījumā, tas, zināmā mērā, apdraud Skanstes dzīvokļu projektus, jo līdz 2030.gadam Somijas uzņēmums būvēs Skanstē 4 tūkstošus dzīvokļu, bet Latvijas Merks vēl pustūkstoti.

"Pārliecināt pilsētu radīt plānu Rīgas centra iedzīvotāju skaita palielināšanai – tādas vides radīšanai, kas cilvēkus mudinātu atgriezties atpakaļ no Pierīgas rajoniem, gan arī pārcelties no Padomju laika mikrorajoniem uz pilsētas centru," norāda "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

Iecerēts, ka Skanstē uz vietas gan dzīvos, gan strādās valstī turīgākie profesionāļi, kuru algas būšot divas reizes lielākas nekā vidēji Rīgā. Līdz 2024. gadam te uzbūvēs vairākas biroju ēkas, palielinot darbavietu kopējo skaitu Skanstē no šā brīža 10 000 līdz 25 000. Pusi no pieauguma aizņemšot starptautisko pakalpojumu centri.

"Nodokļos šādi 8000 darbavietu biznesa pakalpojumu centros nozīmē aptuveni 72 miljonus eiro darba spēka nodokļos, ko saņem gan pilsēta, gan valsts katru gadu," skaidro "Skanstes attīstības aģentūras" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Tiesa gan, Skanstes sāpju bērns ir "ABLV Bank" apturēto investīciju projekti 186 miljonu eiro vērtībā. Vietā joprojām nav atrasts jauns investors Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai.

"Pamatā runa ir par investīcijām, kas nav labdarība, jo muzejs – tā ir labdarība, – kur privatie investori ziedo savus līdzekļus cēlu mērķu vārdā. Ja mēs runājam par investīcijām "New Hanza" teritorijā, tad runa ir par investīcijām peļņu nesošajos objektos, lai tie būtu biroji, dzīvokļi, viesnīcas – jebkāda veida komercdarbība šajā teritorijā," skaidro "Pillar Management" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Un tieši šos naudu pelnošos projektus likvidējamās "ABLV Bank" meitas uzņēmums "Pillar" turpinās ar Rietumvalstu investoru piesaisti. Taču plašizklaides centra "Hanzas Perons" steidzamāko darbu apmaksai nauda šonedēļ atrasta no citiem avotiem. Darbi iekavēsies par gadu.

"Visi līdzekļi, kas bija "Pillar" grupas īpašumā un šobrīd daļēji iesaldēti "ABLV" kontos, nav kredītlīdzekļi, tie ir mūsu pašu līdzekļi, kuri kādu dienu atbrīvosies. Kad tie atbrīvosies, mēs būsim Latvijas mērogiem liels un investētspējīgs uzņēmums."

"ABLV Bank" kontos esot iesaldēti līdz 30 miljoniem eiro. Taču Skanstes Attīstības aģentūrā skaidro – viena attīstītāja nedienas neietekmēs teritorijas kopējo virzību kā Latvijas vadošais biznesa, inovāciju un modernas dzīvesvietas centrs.