Slapjā rudens dēļ mežsaimniecībā visā Latvijā izsludināta katastrofas situācija
Nebeidzamais slapjais laiks daudziem no mums bojā garastāvokli, bet mežsaimnieki apgalvo, ka viņiem tas draud ar katastrofālām sekām. Mežizstrādes uzņēmumu tehnika pa applūdušajiem ceļiem netiek klāt cirsmām. Daļa nozares jau mēnešiem ilgi nevar strādāt – tāpēc esot gaidāmas daudzmiljonu tiesvedības ar pasūtītājiem un bankrotu vilnis. Lai būtu tiesiski argumenti, ka viņi nav vainīgi pie dīkstāves, mež-izstrādātāji šodien panāca, ka visā Latvijā izsludināts dabas katastrofas stāvoklis.
Lietus un atkušņa dēļ uz vairāk nekā 150 grants autoceļiem Latvijā iestājies šķīdonis – ceļu nestspēja pamatīgi samazinās. Tas gandē dzīvi mežizstrādātājiem, jo grants ceļi bieži vien ir vienīgā piekļuve cirsmām, bet pa tiem braucošā tehnika ir daudzu tonnu smagi baļķu vedēji un ciršanas kombaini.
"Dubļu jūra paliek aiz tās tehnikas pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas, šī tehnika tiek lauzta, pašizmaksas ceļas, darba ražīgums krītas, tas nozīmē, ka mēs dabūjam tehniku biežāk remontēt, ka mums nav tie ieņēmumi, uz ko mēs esam plānojuši," saka Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis.
Tādēļ mežsaimnieki vērsās premjerministra vadītajā Krīzes vadības padomē, lūdzot izsludināt meža nozarē ārkārtas situāciju – līdzīgu kāda izsludināta Latgales lauksaimniekiem. Mežizstrādātāji gan sola, ka nekādas zaudējumu kompensācijas no nodokļu maksātāju naudas neprasīs.
Tā vietā katastrofas stāvokļa izsludināšana viņiem esot vajadzīga, lai dotu juridiskos argumentus strīdos ar kreditoriem vai neapmierinātiem pasūtītājiem, kas laikus nesaņem līgtos kokus. Pēc aptuveni pusstundu ilgas spriešanas, padome lūgumu apmierināja, izsludinot mežsaimniecībā valsts mēroga dabas katastrofu.
"Ja gadījumā uzņēmēji kāds iesūdz tiesā otru pusi, tad šis varētu būt arguments, kāpēc varētu izskatīt šo gadījumu kā "force majeure" apstākļus konkrētajā nozarē konkrētajā laika periodā," saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Sociālajos tīklos neizpratni gan izraisījusi sakritība, ka šīs lēmums tika pieņemts laikā, kad premjera pienākumus izpilda ikdienā meža nozari pārraugošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tomēr viņš uzstāja, ka jautājums ir saskaņots arī atvaļinājumā esošo Māri Kučinski. Tiesa gan vienprātības, vai jāizsludina ārkārtas stāvoklis, nebija pat starp pašiem mežsaimniekiem. Kamēr vieni uz to uzstāja, citi satraucās, vai "force majeure" situācija netiks izmantota ļaunprātīgi.
"Ilgstoša koksnes resursu trūkuma dēļ mēs redzam, ka koksnes cenas ir ārkārtīgi pieaugušas, un varbūt kāds pagātnē noslēgts līgums kādam no piegādātājiem šķiet neizdevīgs, tāpēc viņš labāk, atsaucoties uz šo situāciju viņu lauž, un to koku pārdod dārgāk kādam citam," norāda Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Beigu beigās gan panākts kompromiss, precizējot Krīzes vadības padomes lēmumu tā, lai katastrofas situāciju attiecinātu tikai uz gadījumiem, kad ir reālas grūtības izvest kokus no meža. Ņemot vērā, ka izsludināta ir dabas katastrofas, bet ne ārkārtas stāvoklis, šis lēmums Saeimai vai valdībai tālāk nav jāapstiprina.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
