Sliekas ir nākotnes pārtika, uzskata pētniece no Latvijas
Sliekas – alternatīvs un Latvijai piemērots olbaltumvielu avots. Par šādu jaunu, videi draudzīgu nākotnes pārtikas produktu ir pārliecināta Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniece Ilga Gedrovica.
Viņa sākusi pētīt sliekas, lai rastu ceļu, kā sārtos zemes tārpus būtu iespējams lietot cilvēku pārtikā.
Pašlaik pētījums ir sākuma stadijā, tāpēc iegūtie slieku milti vēl nesmaržo diezko apetelīgi. Arī garša sliekām ir diezgan interesanta.
Taču, neņemot vērā specifisko slieku garšu, pētniece Ilga Gedrovica ir optimisma pilna, viņa uzskata, ka šie tārpi ir nākotnes pārtika. "Tas būs aktuāli pēc pārdesmit gadiem, tiek meklēti visādi risinājumi, kur ņemt dzīvnieku valsts proteīnu."
Pētniece norāda, ka pašlaik viņa saredz divus veidus, kā sliekas var sagatavot patērēšanai cilvēku pārtikā.
Viņas var svaigā veidā, veidot masu, kas ir kaut kas līdzīgs kā kotlešu masa. Vai arī otrs variants, viņas kaltēt. Es esmu izvēlējusies sākt ar to variantu, kas ir kaltēšana, tas ir vairāk pieņemams.
Slieku pētniecību Ilga Gedrovica uzsāka tāpēc, ka tās zinātniski nav pētītas kā iespējama cilvēku pārtika, kā arī tāpēc, ka sliekas ļoti labi aug Latvijā. Sliekas arī ir teju perfekts olbaltumvielu avots, tās satur vairāk nekā 50% proteīnu sava svara, un arī no ražošanas procesa viedokļa ir teju tikai plusi.
"Sliekas minimāli patērē ūdeni, par pārtiku, viņas ir visēdājas, viņām var adaptēt jebkāda veida pārtiku. Sliekas savu apjomu pēc 40 dienām dubulto," norāda pētniece.
Tāpat arī sliekas ražo mēslojumu jeb biohumusu. Pagaidām tas ir vienīgais slieku produkts, ko mēs izmantojam Latvijā.
Ņemot vērā vietējās tradīcijas, sliekas, vismaz sākotnēji, paredzams, ka pārtikā lietos Āzijas iedzīvotāji. "Viņš potenciāli ir uz to tirgu, vismaz pirmajā posmā, ja kāds uzņēmējs būs gatavs jau šobrīd ražot. Atsaucība tuvākajā apkārtnē, Eiropā, nez vai gūs, jo ir vairāk psiholoģiskā barjera," uzskata Gedrovica.
Šajā pētījumu posmā universitātes pētniece seko līdzi tam, kā kaltētās sliekas maina mitrumu un krāsu laika gaitā. Taču jau šajā vasarā pētniece dosies uz slieku audzētavu, lai barotu sliekas ar dažādiem augiem, un pētīs, kā tie ietekmē slieku tālākos rādītājus.
Man galvenais mērķis, lai tas nepaliek laboratorijā, bet uzreiz iet tālāk pie ražotājiem.
Nākotnē sliekas visdrīzāk būs kā piedeva, kas tiks pievienota, lai paaugstinātu produktu proteīna saturu. Pētniece uzskata, ka sliekas to sākotnējā izskatā ēdīs tikai retais gardēdis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
