Steidzama atgriešanās mājās esot nepieciešama 101 valstspiederīgajam

No šā 101 valstspiederīgā 49 atrodas Āzijā, Āfrikā, Austrālijā, 40 šobrīd uzturas Ziemeļamerikā, bet divpadsmit Dienvidamerikā. ĀM rīcībā esošā informācija liecina, ka 138 Latvijas valstspiederīgie paliks kādā no Eiropas valstīm, 248 – Āzijā, Āfrikā vai Austrālijā, 108 – Ziemeļamerikā, bet Dienvidamerikā paliks 21 Latvijas valstspiederīgais.

"Ņemot vērā, ka patlaban ieceļošana Latvijā no Eiropas Savienības (ES) ir salīdzinoši viegli iespējama – ir pietiekami daudz avioreisu un ir atjaunota arī prāmju satiksme -, konsulārā palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem, kas atrodas ES, vairs nav nepieciešama. Esam apzinājuši tos, kuriem steidzami ir nepieciešama palīdzība, un tāds patlaban ir 101 valstspiederīgais," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Savukārt 103 valstspiederīgie jau ir iegādājušies biļetes un ir atceļā uz Latviju, no tiem 16 ir no Eiropas, 33 no Āzijas, Āfrikas, Austrālijas, savukārt 32 ir ceļā no Ziemeļamerikas, bet 22 – no Dienvidamerikas.

Kalniņa-Lukaševica pavēstīja, ka līdz ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" un prāmju reisu faktisku atjaunošanu un pakāpenisko komerclidojumu atjaunošanos no trešajām valstīm uz Eiropu Latvijas valstspiederīgajiem faktiski ir brīva iespēja ieceļot un izceļot no Latvijas Eiropas Savienībā.

"Būtībā repatriācijas un konsulārās palīdzības misija ir tikpat kā noslēgusies, vēl 101 cilvēkam ir jāpalīdz atgriezties Latvijā," izsvēra ĀM parlamentārā sekretāre.

Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma lēmumu atļaut ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ieceļot Latvijā no ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices un izceļot no tās.

Kā skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre, rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija nepieciešams iekļaut šo punktu, lai ieviestu vienotu pieeju, ka ES tiek ņemts vērā nevis pilsonības aspekts, bet epidemioloģiskā situācija un netiek veikta diskriminācija pēc valstspiederības Eiropas ietvaros.

"Jauniekļautais punkts bija nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu Latvijas iestāžu izpratni par to, kurš drīkst vai nedrīkst ieceļot Latvijā, jo līdz šim saskaņā ar rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tekstu teorētiski citu ES pilsoņi nedrīkstēja ieceļot, bet, tā kā robežkontrole uz ES iekšējām robežām nebija, ieceļot varēja," skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka joprojām ir spēkā, ka pašizolācija netiek prasīta no Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgajiem, citu valstu pilsoņiem pēc ieceļošanas Latvijā joprojām ir spēkā prasība ievērot 14 dienu pašizolāciju.

Tāpat Kalniņa-Lukaševica pavēstīja, ka ir apspriesta iespēja paplašināt sarakstu ar valstīm, kuru pilsoņiem, ieceļojot Latvijā, nav nepieciešama pašizolācija. Viņas ieskatā, tas nāktu par labu Latvijas tūrisma un viesmīlības sektoram.

Veidojot šo valstu sarakstu, tiek ņemts vērā kumulatīvais jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Ja saslimstības skaits konkrētajā valstī ir virs 25, tad tā tiek iekļauta sarkanajā sarakstā. Patlaban sarkanajā sarakstā ir iekļauta Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta. ĀM parlamentāra sekretāre norādīja, ka nesaskata iespēju tuvākajā laikā atjaunot regulāru aviosatiksmi uz šīm valstīm. Savukārt dzeltenajā sarakstā ir iekļautas tās valstis, kur ar Covid-19 saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir robežās no desmit līdz 25, un uz tām neiesaka ceļot.

Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no marta vidus līdz 9. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija, bet visā pasaulē infekcijas izplatības risku dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana un daudzviet arī slēgtas robežas.