Tā ir kolektīvā atbildība, un likumi nav jāraksta ar asinīm – CSDD eksperts par skūteru traģēdiju
Divu pusaudžu meiteņu bojāeja pagājušajā nedēļā kārtējo reizi uzjundīja daudz diskusiju par iznomājamo elektrotransportlīdzekļu drošību. Taču vai izdarīti arī kādi secinājumi par satiksmes regulējuma nepilnībām? Un vai būtu kas jāmaina likumos vai satiksmes noteikumos?
CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis sarunā ar "900 sekundēm" norāda, ka pirms šīs traģēdijas jau bija aktuāls jautājums par likuma nepilnību novēršanu. Viņš cer, ka šis gadījums paātrinās šo procesu.
Jautāts, vai fakts, ka nepilngadīgie var piekļūt šiem braucamajiem bez problēmām, ir šī pakalpojuma uzņēmuma atbildība, Irbītis gan uzskata, ka tā ir kolektīvā atbildība.
"Jā, bērniem var būt kredītkartes, bet vecāki redz šīs atskaites un redz, kur tā nauda tiek tērēta. Šeit ir jābūt kolektīvai atbildībai – gan vecākiem, gan skolotājiem, gan arī pašvaldības un ceļa policijai," saka satiksmes eksperts.
"Vienmēr būs kāds, kas mēģinās šmaukties un kaut ko apiet. Tāpēc ir jābūt ārējai kontrolei – nedrīkst pusaudži, kuriem pēc likuma pat vēl nevar būt mopēda vadīšanas tiesības, braukt ar šiem transportlīdzekļiem," uzsver Irbītis.
Traģiskais negadījums notika uz dzelzceļa pārbrauktuves, un pēc tā aktualizēta drošības situācija vietās, kur transports šķērso sliedes. CSDD eksperts vērš uzmanību, ka normatīvie dokumenti, kas regulē to, kā jābūt aprīkotām dzelzceļa pārbrauktuvēm, šobrīd ir jau 26 gadus veci – tos vajadzētu aktualizēt un uzlabot.
"Nevajadzētu būt tā, ka katrs likums mums būtu jāraksta ar asinīm," viņš rezumē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
