"Temperatūra netika mērīta nevienam." Atsevišķus repatriācijas reisa pasažierus pārsteidz tas, ka viņi netika pārbaudīti

Kas tāds Rīgas ostā piedzīvots pirmo reizi, kad policistiem, robežsargiem un muitas darbiniekiem jāsagaida pasažieri specializētos aizsargtērpos un respiratoros. Katrs prāmja pasažieris tika uztverts kā vīrusa potenciālais izplatītājs. 1500 cilvēku sagaidīšanai tika veidota īpaša operatīvā darba grupa.

Pasažieru prāmis ar repatriētajiem baltiešiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca pēc 11 vakarā. Tas darīts apzināti, lai pēc nokāpšanas no klāja viņi nevarētu doties uz veikaliem vai bāriem, tādējādi inficējot citus. Kā zināms, plkst. 23.00 visām šīm vietām jābūt slēgtām.

Uz prāmja bija radīta iespēja nopirkt pārtikas produktus. Iepriekš daļa sabiedrības pauda neizpratni, kāpēc visam kuģim pēc ierašanās Rīgā netika noteikta karantīna vai pasažieri pārvesti uz kontrolētu izolāciju kādā viesnīcā.

"Nebūtu labi koncentrēti vienā vietā viņus turēt, jo ir saskarsmes iespējas lielākas. Kāds nav inficējies, tiktu inficēts. Tomēr esot mājās, savā vidē, šie cilvēki var būt drošāki," pauž NMPD Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudovs.

Kā pirmie, kam ļāva kuģi pamest, bija pasažieri ar automašīnām, taču iepriekš apkalpe informēja visus pasažierus – ja jūs jūtaties slikti un vēlaties veikt "Covid-19" testu, tad pēc nobraukšanas no kuģa apstājieties un automašīnai ieslēdziet avārijas signālus. Drīz pēc tam tad mediķi tad pie šīm automašīnām dodas un aicina uz mobilajām teltīm veikt pārbaudes.

Un līdz tam ilgi nebija jāgaida. Pēc iebraukšanas Rīgā vairāki pasažieri steidza pie mediķiem ar "Covid-19" saslimšanas simptomiem. Kopumā visas nakts laikā "Covid-19" vīrusa analīzes veica prāmja 46 pasažieriem.

"Izteica informāciju, ka esot slikta pašsajūta un [jautāja], kur doties pārbaudīties," stāsta NMPD Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs.

Pasažieru nobraukšana un nokāpšana tika organizēta vairākās plūsmās, lai, kā apgalvo dienesti, varētu katram uzdot jautājums par pašsajūtu un iegūt dzīvesvietas adresi.

"Ja būs kādi gadījumi radušies, lai mēs varētu zināt, kur viņi ir atrodami, kādi ir bijuši viņu kontakti," norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas kontroles nodaļas vadītājs Juris Dalbiņš.

Taču izrādās, bija pasažieri, kuriem par veselības stāvokli neesot jautāts pilnīgi nekas. Ar prāmi atbraukušais Mikus Kalniņš sauc to par risku sabiedrībai. Policiju interesējis tikai alkohola tests, nevis "Covid-19".

"Pārbaudes nebija. Temperatūra netika mērīta nevienam. Bijām par to pārsteigti. Neviens neprasīja, kur mēs pavadīsim pašizolācijas laiku. Neviens neprasīja adreses. Es uzskatu, ka tomēr vieglprātīgi tika veiktas cilvēku pārbaudes," teic pasažieris.

Visiem repatriācijas prāmja pasažieriem tagad obligāti ir jāpaliek mājās pašizolācijā 14 dienas. Valsts policija bija arī atbildīga par lietuviešu un igauņu eskortēšanu ārā no Latvijas. Proti, tika veidotas speciālas kolonnas līdz Igaunijas un Lietuvas robežām.

"Lai pasargātu mūsu valsts piederīgos no tā, lai tie cilvēki, kas atbrauks ar to prāmi, lai viņi nepaliktu. Saprotam, ka viņi ir riska grupā. Mūsu uzdevums pēc iespējas ātrāk viņus nogādāt dzimtajās valstīs," norāda VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksandrs Bukēvičs.

Lielai daļai igauņu un lietuviešu sava personīgā transporta nebija, tāpēc mājās tika vesti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Policijas pavadībā līdz Grenctālei devās lietuvieši 41 automašīnas kolonnā, bet 38 automašīnas tika eskortētas līdz Latvijas-Igaunijas robežai Ainažos. Nevienam nebija ļauts izbraukt ārpus kolonnas.

Veselības riskam sevi pakļāva vairāki taksometra vadītāji. Viņi sagaidīja pasažierus vešanai uz mājām, lai gan pastāvēja liela iespējamība, ka taksī iekāpj ar vīrusu inficētais. Tikmēr pasažieru ostai pretī esošā degvielas uzpildes stacija "Circle-K", lai nebūtu jāapkalpo potenciāli inficētie cilvēki, drošības dēļ īslaicīgi pārtrauca darbu.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā