Tradicionālo latviešu rudzu šķirņu sējumi sarūk – maiznieki nobažījušies par rupjmaizes nākotni

Lai iegūtu tradicionālo garšu, rupjmaize jācep, ievērojot vairākus svarīgus noteikumus. Maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis stāsta, ka īstu rupjmaizi var izcept, tikai strādājot ar rokām, ne robotizētās līnijās.

"Labu rupjmaizi var iegūt tikai tad, ja to cep ar plaucējumu un vēlāk ilglaicīgi raudzē – lēnām, koka traukos un visu laiku uzpasējot un aprūpējot ieraugu. Neviena modernā maize, kas tiek ātri pagatavota dažās stundās, nevar mums dāvāt to uzturvērtību, ko mēs iegūstam no īstās rupjmaizes," skaidro Skauģis.

Daudzi Latvijas maiznieki, kas cep īstu rupjmaizi, gan ir nobažījušies, ka lielākas peļņas nolūkā zemnieki pamazām atsakās no tradicionālajām Latvijas rudzu šķirnēm un tā vietā audzē hibrīdrudzus. Normunds Skauģis uzskata, ka par šo jautājumu būtu nopietni jādomā.

"Šo smaržu, šo porainību un arī garozas īpatnību var iegūt tikai no speciāliem rudziem, no tiem rudziem, kas ir auguši šeit ļoti sen, kas šeit ir kā šķirnes izveidotas un pielāgotas mūsu ziemeļu klimatam. Savukārt šie te modernie vai saucamie hibrīdrudzi nav ne rudzi, ne kvieši, viņi ir kaut kādi bez nosaukuma, bez sapratnes un tad tai maizītei nav ne krāsas, ne aromāta, ne garšas. Un tāpēc ir nepieciešams, lai šos Kaupo rudzus vai tiem līdzīgas šķirnes Latvijā ataudzētu un lai zemnieki tās sētu," stāsta maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks.

Zemnieki, kas no tradicionālo rudzu sēšanas atteikušies, akcentē, ka modernās šķirnes izaudzēt ir daudz vieglāk – arī vārpas ir īsākas un nekrīt veldrē. Būtiska atšķirība ir arī graudu pārdošanas cenā.

"Stabilākas ražas ir hibrīdšķirnēm. Es zinu, ka tās īsti nepatīk maizes cepējiem, bet nu ekonomika ir ekonomika un attiecīgi cenas un tādas lietas. Ja cena būtu laba, tad principā varētu atgriezties pie senajām šķirnēm, bet tad tai cenai ir jābūt konkurētspējīgai ar eksporta cenām," norāda zemnieku saimniecības "Kalnāji" īpašnieks Uldis Zīle.

Viens no variantiem, kā motivēt audzēt tradicionālās šķirnes, ir subsīdijas. Šādu risinājumu Zemkopības ministrija apsver un sākusi apzināt zemniekus, kas latviskos rudzus audzē. Īpašu programmu sācis arī "Rīgas dzirnavnieks".

"Mums ir ļoti laba pieredze ar auzu programmu, jo pirms pieciem gadiem arī auzas nebija interesanti audzēt mūsu saimniekiem. Viņi audzēja kviesi, rapsi, kas likās daudz interesantāk. Jebkura programma ir ar mērķi, lai būtu savstarpējs izdevīgums, zemniekam tas dod stabilitāti tādā izpratnē, ka mēs rudenī šo ražu iegādāsimies no viņa, mēs dodam iespēju uz labākiem nosacījumiem iegādāties graudu sēklu un dodam agronoma konsultācijas," saka "Rīgas dzirnavnieka" direktore Anita Skudra.

Lai veicinātu rudzu maizes tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm, vairāki zemnieki, graudu malēji un maizes cepēji pat parakstījuši īpašu memorandu, kurā apņemas rudzu maizi popularizēt.