Uzlabotas Latvijas armijas reaģēšanas spējas militāra iebrukuma gadījumā

Jaunā regulējuma mērķis ir padarīt efektīvāku amatpersonu un bruņoto spēku rīcību jebkāda apdraudējuma gadījumos, tostarp arī nepieteikta kara apstākļos.

Trīs likumu izmaiņu autors ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Darbu pie labojumiem viņš sāka, kad vēl bija aizsardzības ministrs, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, saka prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.

Foto

Līdz ar izmaiņām likumos tiek noteikts bruņoto spēku pienākums negaidīta militārā iebrukuma gadījumā nekavējoties uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, lai novērstu apdraudējumu, negaidot pavēles no augstākās vadības.

Tāpat tiek paplašināta kara definīcija, nosakot, ka kara laiks iestājas, ja ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret Latvijas neatkarību, konstitucionālo iekārtu vai teritorijas nedalāmību.

Kā norāda Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, izmaiņas nepieciešamas, lai Latvija būtu labāk sagatavota arī hibrīdkaram.

Bet par būtiskāko jauninājumu viņš uzskata normu, kas vairs neļaus aizliegt pretoties iebrūkošajai varai.

Pieņemtas arī citas izmaiņas, tostarp noteikts, ka kara vai ārkārtas situācijā valdība ir lemtspējīga, ja sēdē piedalās premjers un vismaz trīs ministri, nevis vairāk kā puse ministru kā līdz šim.

Video