Uzzinot personas orientāciju, Latvijā mēdz atlaist no darba, piekaut, draudēt un vajāt internetā
Kā vēl nekad iepriekš tik daudz cilvēktiesību eksperti šodien sprieda, kā politikas veidotāji var uzlabot seksuālo minoritāšu tiesisko aizstāvību un mazināt pret tām vērsto sabiedrības neiecietību. Eiropraida norisei Latvijā ir reģionāli simboliska nozīme, sūtot signālus Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai, kur seksuālo minoritāšu drošības stāvoklis ir daudz sliktāks. Tomēr daudz darāmā ir vēl arī Latvijā.
Geju, lesbiešu un transseksuāļu nevienlīdzība, salīdzinot ar heteroseksuāliem cilvēkiem, Latvijā ir viena no sliktākajām Eiropā. Tikai 18% no visiem cilvēktiesību aspektiem pasargā šo kopienu. Uzzinot personas dzimumorientāciju, Latvijā mēdz atlaist no darba, smagi piekauj uz ielas, pielieto emocionālo vardarbību, izsaka draudus, vajā internetā.
Europride2015 rīkotājs Kaspars Zālītis
Ir nepieciešamas izmaiņas krimināllikumā, lai nostiprinātu aizsardzību pret naida noziegumiem, lai tiesībsargājošās iestādes zinātu, kā pareizi izmeklēt naida noziegumus, lai arī šie naida noziegumu upuri justos droši ziņot.
Satraucošs arī esot Saeimas vakar pieņemtais tikumības likums, liedzot skolās jauniešiem mācīt iecietību pret sabiedrības dažādām grupām. Savukārt lielākās daļas politiķu nevēlēšanās noregulēt partnerattiecību jautājumu nozīmē viendzimuma partneru izslēgšanu no mantinieku saraksta. Šie visi aspekti ir veicinājuši līdz šim vēl neapzinātu emigrācijas iemeslu no Latvijas uz Lielbritāniju, kur homoseksuālu cilvēku tiesiskais stāvoklis ir vislabākais Eiropā.
Lielbritānijas geju un lesbiešu imigrācijas grupas vadītājs Pols Deleins
Daudzi cilvēki no Latvijas ir pārcēlušies uz Londonu pēdējos gados, jo, viņuprāt, ikdiena Lielbritānijā ir daudz brīvāka un drošāka. Emigrējušie latvieši man teikuši, ka bailēs no sekām bijuši spiesti slēpt savu orientāciju no ģimenes un darbavietas. Tas ir nepieļaujami, ka savas identitātes dēļ jāiedzīvo diskriminācija, vardarbība skolā vai atlaišana no darba.
Globālajā cilvēktiesību organizācijā Amnesty International saka – progress Latvijā tomēr esot, ja vērtē to desmit gadu griezumā, kad pirmajā praidā pret cilvēkiem pielietoja klaju fizisku vardarbību.
Amnesty International dzimtes un seksuālās identitātes nodaļas vadītāja Lūsija Frīmena
Kas Amnesty joprojām satrauc, ir atbalsta trūkums no Latvijas valdības Eiropraida cilvēktiesību pasākumiem. Ir ļoti nopietni tiesiskie trūkumi likumos, kas nepasargā homoseksuālas personas no diskriminācijas. Mēs noteikti vēlētos redzēt Latvijas valdību strādājam pie šī aspekta.
To pašu saka arī uz Rīgu atbraukušais ASV valdības īpašais sūtnis dzimumorientāciju tiesību jautājumos. Sabiedrības kopējās attieksmes uzlabošanā svarīgi esot uzsvērt, ka homoseksuālas personas nepieprasa privilēģijas, bet gan vienlīdzību.
ASV valdības īpašais sūtnis LGBT cilvēktiesību jautājumos Rendijs Berijs
Pilsoniskā sabiedrība kopā ar valdību un medijiem ir lielākais pārmaiņu dzinējspēks. Viņiem ir jādod iespējas, lai politikas veidotāji parlamentā vai valdībā uzklausītu. Šeit Latvijā, man ir radies iespaids, ka pamazām jau te tas sāk notikt.
Taču fakts, ka Eiropraids notiek Latvijā, pirmo reizi kādā no bijušajām Padomju republikām, jau esot vēsturisks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
