Vai Briseles birokrāti ar "Chat Control" nepaņems roku, ja iedosim pirkstu?
Ar saukļiem "Mēs negribam tērzēšanas policistus!" un "Lielā māsa tevi vēro!" aktīvisti cīnās pret Eiropas Savienības (ES) regulu par bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem tiešsaistē. Regulas mērķis – aizsargāt bērnus netiek apšaubīts, diskusijas uzvirmojušas par regulas sadaļu, ko sabiedrībā dēvē par "Chat Control" jeb latviski "Tērzēšanas kontrole."
Bērnu seksuālās izmantošanas materiāli un manipulācijas kļūst arvien izplatītāka tendence tiešsaistē. 2023. gadā reģistrēti vairāk nekā 36,2 miljoni ziņojumu par iespējamu bērnu seksuālu izmantošanu internetā, kas bija vēsturisks rekords. Eiropā konstatēta lielākā daļa šo pārkāpumu.
Jāpiebilst, ka Latvijā vēl nesen aizturēts skolotājs, kurš tiek turēts aizdomās saistībā ar vismaz 180 bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē.
37 gadus vecs, precējies, bērnu tēvs: policija atklāj aizturētā sērijveida pedofila portretu
2022.gadā Eiropas Komisija rosinājusi stingrākus noteikumus cīņai ar bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē, taču jaunā regulējuma izveides procesā radušās asas diskusijas par indivīdu privātumu un drošību.
Piektdien, 12. septembrī, Briselē notiks ES Padomes dalībvalstu ministru sanāksme. Latviju tajā pārstāvēs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Sanāksmē paredzēts diskutēt par priekšlikumu regulai, ar kuru plānots ieviest noteikumus bērnu seksuālās izmantošanas novēršanai un apkarošanai, kā arī par dalībvalstu nostājām un iespējamo regulas ieviešanu.
Kas ir "Chat Control" regula?
Eiropas Komisija 2022. gada 11. maijā nāca klajā ar priekšlikumu ieviest tā saukto "Chat Control 2.0". Tas paredzētu, ka visu ziņu, e-pastu, telefonsarunu pakalpojumu sniedzēji būtu spiesti automātiski skenēt privāto informāciju, lai atklātu bērnu seksuālās izmantošanas materiālus. Kā saka aktīvisti, rezultātā tas dotu reāllaika masveida uzraudzību un privātās digitālās sarakstes beigas.
Priekšlikums ietver arī citas strīdīgas daļas kā personīgo mākoņkrātuvju, privāto fotogrāfiju pārbaudi, obligātu vecuma noteikšanu, kas nozīmētu anonimitātes izbeigšanu tiešsaistē.
Izstrādātais regulas plāns pārkāpj ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantu, kur minēts. "7.Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību." un "8.Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību."
Aktīvistu iebildumi: kā regula skars iedzīvotājus
Internetā izveidotas dažādas aktīvistu vietnes, lai cīnītos pret regulas apstiprināšanu. Viena no tām ir "Fightchatcontrol.eu", kritiku aktīvi pauž arī kādreizējais EP deputāts no Vācijas – Patriks Beijers, sevi viņš dēvē par "digitālās brīvības cīnītāju."
Regulas kritiķi argumentē, ka visas sarakstes, e-pasti automātiski tiks pārmeklēti, meklējot aizdomīgu saturu. Neesot pat vajadzīgas aizdomas vai tiesas rīkojums pārmeklēt sarakstes, tas notikšot automātiski.
Bilst arī, ja mākslīgais intelekts neatšķirs saturu pareizi, privātās vai intīmās fotogrāfijas apskatīs starptautisku korporāciju un policijas iestāžu darbinieki,
Arī pilnīgi likumīgas bērnu fotogrāfijas var tikt nepareizi uztvertas, kā iespējamie bērnu seksuālās izmantošanas materiāli, jo mākslīgais intelekts, skenējot saturu, nesapratīs, ka, piemēram, ģimenes atvaļinājuma laikā pludmalē uzņemtās bildes ar bērnu, nav seksuālas dabas, norāda kritiķi.
Aktīvisti kā draudu norāda arī hakeriem atvērtās durvis, – tādā veidā viņiem būtu vieglāk izspiegot privātās sarunas un e-pastus. Ja tiks noņemta drošā šifrēšana, informācija būšot kā uz delnas ikvienam, kam ir tehniski līdzekļi ziņojumu lasīšanai.
Latvijas pozīcija regulas jautājumā
2022 .gadā EK nāca klajā ar priekšlikumu, ko iepriekšējais EP sasaukums noraidīja, taču jautājums nav slēgts. Šobrīd tas atgriezies darba kārtībā, jo Dānija, pārņemot prezidentūru ES Padomē, ir aktualizējusi priekšlikumu dalībvalstu līmenī. Tieši Padomei ir jāvienojas par kopīgu nostāju, pirms var sākties jaunas sarunas ar EP.
Kā noskaidroja "tv3.lv", par sanāksmē iekļautajiem iekšlietu jomas jautājumiem Latviju pārstāvēs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Latvija atbalsta Regulas priekšlikumu un tā primāro mērķi – pasargāt bērnus no seksuālas vardarbības digitālajā vidē, ātri apkarot nelikumīgu saturu un vienlaikus nodrošināt, ka lietotāju privātums un pamattiesības netiek nesamērīgi aizskartas. Šis Regulas priekšlikums ir īpaši nozīmīgs un raisa plašas diskusijas, jo tajā nepieciešams atrast smalku līdzsvaru un samērīgumu starp bērnu aizsardzību, no vienas puses, un tiesībām uz privātumu, no otras puses.
Tāpat arī Iekšlietu ministrija norāda, ka 2024.gadā "Latvijas interneta asociācijas Drošāka interneta centrs" saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus ziņojumu par bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izplatīšanu internetā, kas esot 12 reizes vairāk nekā 2023.gadā.
Iekšlietu ministrija stāsta: "Atbalstām nepieciešamību pēc vienotiem Eiropas Savienības noteikumiem, kas skaidri nosaka pakalpojumu sniedzēju atbildību seksuālas vardarbības pret bērniem materiālu atklāšanā, ziņošanā un izņemšanā. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka internetā bērniem nav jābaidās no vardarbības, izmantošanas vai manipulācijas."
Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka diskusijas par regulas priekšlikumu turpinās. Šajā procesā tiek ņemts vērā, lai jaunais regulējums nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp bērnu aizsardzību un visu lietotāju pamattiesībām, tostarp privātuma un datu aizsardzību.
Piekrītam, ka Regulas priekšlikumam nav jāvājina vai jāapiet pilnīga šifrēšana, un pakalpojumu sniedzējiem nav jābūt pienākumam atšifrēt saturu vai nodrošināt piekļuvi šifrētajiem datiem. Mēs konsekventi iestājamies par šifrēšanas neaizskaramības saglabāšanu un uzsveram, ka jebkuram risinājumam ir jārespektē droša saziņa un lietotāju privātums."
Taču Iekšlietu ministrija papildus precizē, ka "Chat Control" regula nav sinonīms Regulas priekšlikumam. "Šāds apzīmējums ir maldinošs un tendenciozs, bieži izmantots, lai radītu lielāku ažiotāžu un nepamatotas bažas sabiedrībā. Regulas priekšlikuma mērķis ir aizsargāt bērnus no seksuālas vardarbības tiešsaistē, nevis nekontrolēti un masveidā uzraudzīt lietotāju privāto saziņu. Regulas priekšlikums ir bērnu aizsardzības iniciatīva, nevis visaptverošas saziņas uzraudzības instruments," norāda ministrija.
Ko par regulu saka Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā?
Portāla "tv3.lv" uzrunāto Eiropas Parlamenta deputātu viedokļi skeptiski. Eiroparlamentārietis Vilis Krištopans (LPV) sarunā ar "tv3.lv" saka: "Mans viedoklis ir pavisam vienkāršs! Es esmu kategoriski pret, tas ir kā septiņdesmitajos gados, kad manai kundzei vecāmāte un tante dzīvoja Amerikā, un vecāmāte sūtīja vēstules – drošības komiteja viņas atplēsa, atlīmēja smuki, izlasīja, nokopēja, aizlīmēja un atdeva manai sievai, un kontrole precīzi tā pati."
Savukārt deputāts Ivars Ijabs (LA) uzskata, ka "totāla privāto čatu skenēšana ir nevajadzīga un arī neefektīva." Viņš atgādina, ka 2023.gadā Parlaments jau pret to ir nobalsojis, un tajā mirklī likumdošana tika apturēta, konkrētais likumprojekts uz priekšu nevirzījās. "Šobrīd uz šo pusgadu, tas ir atgriezies, pateicoties dāņu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un viņi acīmredzot to mēģinās virzīt uz priekšu līdz šī pusgada beigām, kad Dāņu prezidentūra beidzās. Bet es nedomāju, ka parlamentam būs sava pozīcija jāmaina, parlaments savu pozīciju ir jau izteicis, un tā ir negatīva, attiecībā uz šīm normām."
Bet es nekādā gadījumā negribētu noraidīt, ka tēma, ar ko šis likumprojekts nodarbojas, proti, bērnu seksuāla izmantošana, ir kaut kādā ziņā mazsvarīga. un ka viņa tāpēc būtu ignorējama. Es domāju, ka šim likumprojektam ir jāvirzās uz priekšu, bet bez šiem pārmērīgajiem un liekajiem ierobežojumiem attiecībā gan uz korespondenci, gan privātās dzīves neaizskaramību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka – cik es saprotu – tad tīri tehniski šī skenēšana, kurā laikam tiek plānots izmantot mākslīgo intelektu, dod ļoti daudz falšus pozitīvos rezultātus.
Skaidrojot Latvijas nostāju, Krištopans saka: "Ļoti slikta pozīcija, ļoti slikta pozīcija – nekāda. Atkal Latvija atbalsta totālu personu kontroli, sāka jau ar to naudas kontroli, ka jūs nedrīkstēsiet izņemt no bankomāta naudu. Ar ko šis viss atšķiras no drošības komitejas un padomju savienības totālās kontroles – ne ar ko!"
Savukārt Ijabs aicina problēmu risināt kompleksi Eiropas Savienībai līmenī, bet ar samērīgākiem instrumentiem. "Mums nevajadzētu nekādā gadījumā izliet bērnu kopā ar ūdeni no tās vannas, jo runa ir par patiešām nopietnu problēmu, kas arī Latvijā pēdējo mēnešu laikā ir aktualizējusies. Internets, protams, ir vide, kas pieļauj ļaunprātīgu noziedznieku darbību, un viņi nezin robežas. Tas nav koncentrēts tikai vienā valstī. Tas ir jārisina Eiropas līmenī, bet ne ar šādiem instrumentiem, šie instrumenti vienkārši ir pārmērīgi un arī neefektīvi," piebilda deputāts.
Kā problēmu risināt? Parlamentāriešiem ir savas skatījums. Krištopans saka – tā ir arī daļēja vecāku atbildība
Nezinu, kā to var risināt, jādomā. Vecākiem jārūpējas, priekš tam ir vecāki! Vecāki māk nobloķēt. Mani dēli jau sen saviem bērniem visus telefonus, Ipadus, ir nobloķējuši. Eiropas Komisijas vēlme regulēt cilvēka dzīvi ir vienkārši apbrīnojama, apbrīnojami stulba, viņi grib regulēt visu, tas ir nepareizi! Cilvēku brīvība tiek apspiesta, kaut vai skaidrā nauda, tā ir vistīrākā cilvēku brīvības apspiešana. Kontrolējiet, mēģiniet kontrolēt to, kas atmazgā naudu, nevis pilnīgi visi Latvijas pilsoņi tiek uzskatīti kā potenciālie naudas atmazgātāji, tieši tāpat ir ar privāto čatu, tā ir privātā korespondence, nav ko tur līst iekšā!"
Taču Ijabs bilst: "Jebkurā gadījumā ir iespējams atrast veselīgu samēru starp noziedznieku ķeršanu un cilvēku pamata tiesībām. Es domāju, ka tas joprojām ir iespējams."
Savukārt parlamentārietis Nils Ušakovs (S) sociālajā medijā "X" paziņojis, ka "visticamāk, nekāda kontrole ieviesta netiks. Tā būs laba ziņa visiem ES pilsoņiem. Savukārt EK un ES Padomei nāksies meklēt citus ceļus, kā, no vienas puses, apturēt bērnu pornogrāfijas vilni, bet tajā pašā laikā nepārvērst ES par digitālu koncentrācijas nometni."
Par "Chat Control" un gaidāmo totālo digitālo izsekošanu ES
Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis vairākus simtus vēstuļu par jauno Eiropas regulu – "Chat Control". Tas ir plāns ieviest sarakstes kontroli ziņapmaiņas lietotnēs, piemēram, WhatsApp vai Signal. Ja to pieņems, šī…
— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) September 2, 2025
Datu aizsardzības eksperte par "Chat Control" ietekmi uz privātumu
Jebkurš pasākums, kas paredz privātpersonu komunikācijas satura analīzi, neatkarīgi – vai to dara mākslīgais intelekts vai kāds tiesībsargājošo iestāžu pārstāvis manuāli, būtiski ietekmē indivīda tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un veidojas aizskārums, tā sarunā ar "tv3.lv" norāda Latvijas personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes locekle Agnese Boboviča – Ilgaža.
Vienlaicīgi eksperte uzsver, – ir jāņem vērā, ka šīs tiesības nav absolūtas un tās var ierobežot, ja tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
Datu aizsardzības eksperte skaidro: "Likumdevējs ir izvirzījis būtisku mērķi – novērst un apkarot bērnu seksuālu izmantošanu, kur par šo vajadzību diskusijas nav, bet diskusijas ir par ierosināto līdzekli, kā šis mērķis tiks sasniegts. Vai izvēlētais mehānisms ir atbilstoši piemeklēts un vai paredzot pienākumu pakalpojumu sniedzējiem ieviest visaptverošus uzraudzības pasākumus, tas nepārsniegs eksistenciāli nepieciešamo iejaukšanos."
Kā būtisku aspektu eksperte uzver, ka viens no riskiem, ja tiks apstiprināta šī iniciatīva, ir izmantoto tehnoloģiju uzticamība un kontroles pasākumu pietiekamība, ka iegūtie dati tiks izmantoti tikai, lai sasniegtu datu apstrādes nolūku.
Precizējot eksperte bilst: "Jā, piedāvātais regulējums it kā piedāvā dažādus risku novērtēšanas un mazināšanas pienākumus, bet nav noslēpums, ka to efektivitāte būs atkarīga no tā cik efektīva būs uzraudzība jeb citiem vārdiem sakot – neskatoties uz to, ka mērķis ir atbalstāms, manuprāt, milzīgākais risks slēpjas tajā kā šīs prasības tiks ieviestas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
