Vai un cik ilgi no Āfrikas cūku mēra izdosies nosargāt Kurzemi?

Eiropā Āfrikas cūku mēris ir pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām, sešdesmitajiem, būtiski iedragājot cūkkopības industriju Portugālē un Spānijā.

2017. gada 22. janvārī 20:35

LNT Top 10

Ivo Jurkāns

Izpildproducents

2007. gadā Āfrikas cūku mēris tika reģistrēts Gruzijā, sākot izplatīties ziemeļu virzienā. Tiek uzskatīts, ka lielā mērā to veicinājusi globālā tirdzniecība. Gruzijā vīruss nonācis vai nu ar kuģiem vai lidmašīnām.

Savukārt izplatību blakus valstīs veicinājis kravas transports.

Latviju Āfrikas cūku mēris sasniedza 2014. gadā, un šobrīd par vīrusu skartu teritoriju uzskatāmas ap divām trešdaļām visas valsts. No vīrusa brīva ir daļa Kurzemes.

Par galveno Āfrikas cūku mēra izplatību lielie cūkkopji uzskata mežacūkas, kā arī tos, cūkas tur piemājas saimniecībās. Tādu Latvijā ir simtiem.

Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem uz šā gada pirmo janvāri, Latvijā tika turēta 305 521 cūka, tajā skaitā 24 805 sivēnmātes, 642 vaislas kuiļi, 19329 vaislas jauncūkas, 155 485 nobarojamās cūkas, 53 246 piena sivēni un 52 014 atšķirtie sivēni.

Ievērojams daudzums fermu atrodams Kurzemē, pagaidām no mēra brīvajā Latvijas daļā. Tur uzskaitē atrodas 48 995 cūkas.

Cik ilgi Kurzemi izdosies pasargāt no Āfrikas cūku mēra un vai tiek darīts viss, lai šo brīdi attālinātu – LNT Ziņu Top 10 reportāžā.