Kozlovskis norādīja, ka pamatā tiks lūgts gaisa atbalsts ugunsgrēka dzēšanai, proti, trīs helikopteri, jo līdz šim izmantotajiem Nacionālo bruņoto spēku un Lietuvas armijas helikopteriem nepieciešama apkope.
Lūgts precizēt, kādām valstīm tieši Latvija prasīs palīdzību, ministrs uzsvēra, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dalībvalstis izvērtēs Latvijas lūgumu un tad sniegs atbildi par to, kāda veida un cik lielu palīdzību tās ir gatavas sniegt. Patlaban nav zināms, cik ātri dalībvalstis varētu atsaukties Latvijas lūgumam.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka purva un meža degšana var turpināties vēl nedēļu vai pat ilgāk. VUGD jau patlaban uzturot kontaktus ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju par to, kādus tehniskos un, pēc nepieciešamības, arī cilvēkresursus tās ir gatavas sniegt Latvijai.
Arī Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka palīdzību varētu sniegt Latvijai ģeogrāfiski tuvākās ES valstis, taču jāņem vērā, ka patlaban arī citviet Eiropā valstis cīnās ar meža ugunsgrēkiem.
Viņš uzsvēra, ka policijā ir ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 186.panta par mantas iznīcināšanu un bojāšanu aiz neuzmanības. Grišins norādīja, ka sākotnējā izmeklēšana nav atklājusi ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes.
Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas "Copernicus" Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.