Valdība lemj gatavot daudzgadu plānu vardarbības izskaušanai ģimenē
Latvijas sabiedrībā arvien liela problēma ir vardarbība. To atzina valdības politiķi pēc īpašas sanāksmes šodien, kas veltīta pēdējā laika skaļajiem notikumiem. Papildu tām lietām, kas jau uzsāktas, taps arī plašāks plāns vardarbības izskaušanai ģimenē.
Aprīlī Latvijas sabiedrību pāršalca šaušalīga vēsts. Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā nogalināta sieviete. Slepkavību pastrādāja joprojām meklēšanā esošais Leons Rusiņš, kurš bija ilgstoši vajājis un draudējis upurim. Sieviete par to regulāri ziņoja praktiski visām iespējām institūcijām, bet pasargāt netika. Savukārt maijā lielu sabiedrības viļņošanas izraisīja jauniešu masveida pulcēšanās un vardarbība Imantā.
Tas viss daudziem lika jautājat, cik droši Latvijas iedzīvotāji vispār var justies par sevi un saviem tuviniekiem.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kas izraisīja gan lielu sabiedrības satraukumu, gan dusmas, valdības vadītājs pirms dažām nedēļas šai dienai sasauca noziedzības novēršanas padomes sēdi, lai plašākā lokā izspriestu, kā pienācīgi reaģēt valstiskā līmenī.
Sēdē vairākas iestādes ziņoja par priekšlikumiem vardarbības cēloņu novēršanai un šādu noziegumu apkarošanai. Atzīts, ka reizēm traģisks notikums iekustina valsts aparātu, kur sadarbība klibojusi. Taps speciāls daudzgadu plāns vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai, tai skaitā aptverot sabiedrības izglītošanas jautājumus.
"Tas, ka Latvijā ir salīdzinoši zema statistika, konstatējot vardarbību ģimenē, nozīmē nevis to, ka tā nav problēma. Tas nozīmē, ka tā ir paaugstināta riska problēma. Mēs gribam ieskatīties realitātei acīs. Realitāte ir tāda, ka vardarbība Latvijas sabiedrībā pastāv. uz to nav pietiekami adekvāti reaģēts nevienā līmenī," saka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Paralēli Saeimā virzību turpina likumprojekts, lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi. Proti, palielinot iespējamos sodus. Tāpat darbs pie iespējama varmāku reģistra un elektroniskas uzraudzības.
"Man šķiet, ka mums pašiem iekšlietu nozarē un policijai pietiks runāt abstrakti par elektronisko uzraudzību. Mu jau mēneša laikā vajadzētu konkretizēt, cik tas maksā, kā to īstenot. Faktiski tikt ar savu mājasdarbu galā. Atstrādāt, ko nozīmē trauksmes pogas," norāda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Sagaidāms, ka politiskā līmenī atkal atsāksies diskusijas par Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
