Valsts pērn nelietderīgi iztērējusi miljoniem eiro informācijas tehnoloģiju uzturēšanai
Valsts kontrole nākusi klajā ar savu kārtējo pētījumu par valsts naudas tēriņu pamatojumu. Šoreiz izrevidēta tas, kā par nodokļu maksātāju nauda valsts iestādēs tiek tērēta datorsistēmām un informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Atklājies, ka šeit, izrādās, uzturētas iestādes Valsts pērn iztērējusi 62 miljonus eiro informācijas tehnoloģiju uzturēšanai, taču liela daļa tēriņu ir neskaidri, un izmaksas solās ar katru gadu pieaugt. Tā secinājusi Valsts kontrole.
Konstatēts, ka valsts iestādes tērējušas milzu naudu jaunu serveru iepirkšanai, kas netiek pienācīgi izmantoti. Tikmēr daža laba ministrija knapinās ar teju antikvārām tehnoloģijām.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju saimniecība ir milzīga un sadrumstalota, bet tiek pārvaldīta neefektīvi, secināts Valsts kontroles ziņojumā. Izlases kārtībā pārbaudīta Kultūras, Zemkopības, Tieslietu ministriju un Izglītības ministrijas. Visbūtiskāko progresu izdevies panākt TM, kura konsekventi turpinot tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējās iestādēs pirms astoņiem gadiem sāktā informācijas tehnoloģiju optimizācija apstājusies nepabeigta.
"Tas servera telpu skaits ir paliels. Kādēļ iestādes negrib sadarboties? Nesakām, ka centralizācija ir vienīgais variants. Būtu jābūt pamatotam risinājumam, tādus uz vietas neredzējām," norāda VK padomes locekle Zita Zariņa.
Vienotu drošības kritēriju ministriju serveru telpām nav. Katrs dara, kā prot. Iestādes nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus.
"Pašas izveido serveru telpas, kā liekas droši un pieņemami. Ir datu centri, kuros ir ieguldīti lieli līdzekļi, telpas plašas, izmantota pavisam neliela daļa. Ir iestādes, kur serveru telpas iespiestas stūrī, nenodrošinot darbspēju," pauž Zariņa.
Izglītības ministrijā skaidro, ka Valsts kontroles secinājumi jau pirms revīzijas publiskošanas esot ieviesti praksē.
"IZM sistēmas ir izvietotas centralizētajā infrastruktūrā, pamazām, uz centralizēto infrastruktūru tiek pārvietotas arī padotības iestāžu sistēmas. Uz šo brīdi grāmatvedības sistēmas jau ir pilnībā centralizētas. Kā skatāmies uz centralizāciju turpmāk? Pats būtiskākais ir drošības, augsta pieejamība un pakalpojumu nepārtrauktība," norāda IZM pārstāve Ingūna Kampāne.
Savulaik IT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi. Tādējādi bija iecerēts ietaupīt pat trīs miljonus eiro piecu gadu laikā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011. gada. Lai gan tam bija jāsāk darboties 2019. gada janvārī, centra pakalpojumu sāka lietot vien divas iestādes, uzsver revidenti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
