VARAM: Novadu reformu ietekmēs nevis emocionālie "patīk" vai "nepatīk", bet gan dati par iedzīvotāju ikdienas paradumiem

Jaunajā teritoriālajā iedalījumā Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadus paredzēts likvidēt, tos apvienojot vienā lielā Bauskas novadā.

Uzzinot par iespēju piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, iecavnieks Laimonis steidz uz bibliotēku pildīt anketu. Viņš atzīmē "jā" iepretim jautājumam "Vai jūs atbalstāt Iecavas novada kā pastāvīgas administratīvās teritorijas saglabāšanu?". Laimonim bažas, ka ar tik lielu varas un naudas centralizāciju Bauskā apstāsies šā brīža Iecavas novada teritorijas attīstība. "Tad sadalīs pa lielo rajonu. Kas tad būs? Tā nauda šeit nebūs vairāk. Regulēs Bauska," bažas pauž Laimonis.

Savukārt Māris un Ona sabiedriskajā apspriešanā kā pret argumentu pievienošanai Bauskai norāda transporta izmaksas, kas radīsies, braucot ar diviem autobusiem līdz reformā iezīmētajam jaunajam novada centram – Bauska.

"Ja es braucu no "Zālītēm", man jāmaksā 80 eiro centi līdz šejienei, tad no šejienes 1,30 eiro līdz Bauskai. Tā kā man pensija tikai 100 eiro, man tas nav izdevīgi," norāda Iecavas novada iedzīvotāja Ona.

Iecavas novada dome veic sabiedrisko apspriešanu cerībā, ka lielākā daļa noraidīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto teritoriālo iedalījumu.

"Mēs esam pret šādu reformu, jo nav pamatos ne finansiāli kādi būs ieguvumi, ne kas attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem no pakalpojumu klāsta uzlabosies," teic Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Lai sabiedrisko apspriešanu uzskatītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 357 Iecavas novadā deklarēto iedzīvotāju. "Mēs iesniegsim VARAM, lai noraida, lai izslēdz mūs no plānotās reformas," saka Mačeks.

Taču tas nebūs tik vienkārši. Šādas sabiedriskās apspriešanas neuzliek likumisku pienākumu teritoriālās reformas virzītājiem ņemt vērā rezultātus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs akcentē, – noteicošais ir nevis iedzīvotāju emocionālais "patīk" vai "nepatīk", bet gan faktiskie dati.

"Piemēram, iedzīvotāju patēriņa dati – kur lieto pakalpojumus, kādas ir darba gaitas, kur iegūst izglītību, interešu izglītību un citi dati. Pamatojoties uz šiem datiem, ir iespējams noteikt potenciāli optimālo iedalījuma karti. Kāds ir mūsu labākais veids sniegt izmaksās efektīvus un kvalitatīvus pakalpojumus," teic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Piemēram, jaunajai māmiņai Ievai neesot sūdzību, ka Iecavas novads būtu mazspējīgs un tamdēļ kā risinājums apvienoties ar Bausku. "Es nejūtu, ka man kaut kā pietrūktu pašlaik, jo Iecava ir ļoti laba vieta un labi situēta. Tas pakalpojumu klāsts, kādām vajadzībām tas būtu man, ir pilnīgi pietiekami," viņa saka.

Taču daļai citu ir tieši cerība, ka lielākā novadā, pievienojoties Bauskai, būtu tieši vairāk iespēju.