Uz saturu

Vardarbības izskaušanu skolās kavē starpnozaru un starpministrijas sadarbības trūkums

Vardarbības gadījumi izglītības iestādēs likuši sarosīties arī pašvaldībām. Šogad izgaismojušies vairāki skaļi gadījumi, kuros vienaudži piekāvuši vai kā citādi pāri darījuši saviem skolasbiedriem, vēsta TV3 Ziņas. Kas būtu jādara, lai šādas vardarbības epizodes izskaustu, šodien pie viena galda atbildes meklēja pašvaldību darbinieki un eksperti.

Savstarpēja skolēnu izrēķināšanās Imantā, ilgstoša fiziska vardarbība pret kādu ceturtklasnieku ar īpašām vajadzībām Liepājā un nofilmēta skolēna piekaušana vienaudžu klātbūtnē Ķekavas vidusskolā. Šie ir tikai daži no vardarbīgas gadījumiem skolās, kas tagad likuši sarosīties arī pašvaldībām – tās šodien pie viena galda aicināja sēsties ekspertus, lai problēmai meklētu risinājumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ivans Jānis Mihailovs
IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks

"Patiesībā par vardarbību mēs runājam jau pēdējos piecus gadus. Un mēs sekojam arī tiem pētījumiem, kas ir mūsu rīcībā. Un mēs redzam, jā, ka situācija nav tā labākā, un mēs redzam, ka tie pirmie risinājumi, kas ir ieviesti, nenes tik ātru un pozitīvu efektu, kā bija cerēts."

To, ka skolās situācija nav spīdoša, neslēpj arī izglītības iestāžu dibinātāji pašās pašvaldībās. Tās šodien pauda, šobrīd par šo jārunā kā problēmu tikai tādēļ, ka pašas vietvaras līdz šim par šo runājušas maz.

Sergejs Maksimovs
Balvu novada mērs, "Latgales partija"

"Vardarbība skolās nav norma. Vispirms, kas būtu jādara, ir jāiedrošina skolotāji, skolēni un arī direktori, ka par to ir jārunā un jārisina. Jo esam pieraduši to paslaucīt zem tepiķīša, tad beigās tā izaug par milzīgu problēmu."

Vietvaru pārstāvji arī secināja, ka vardarbību izskaust šobrīd kavē arī sadarbības trūkums starp pašvaldībām un valsti. Turklāt spīdoša nereti nav arī situācija pašās pašvaldībās, kuras nespēj nodrošināt informācijas apmaiņu starp savām institūcijām.

Rita Vectirāne
LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja (LZS)

"Jebkurai problēmai, kuru mēs šobrīd skatāmies, tā nav tikai izglītības vai sociālā vai veselības. Mums ir vajadzīga sadarbība gan starp sociālajiem dienestiem, izglītības iestādēm, ģimenes ārstiem. Mums vajadzīga operatīva informācijas apmaiņa, lai varētu strādāt jēgpilni uz rezultātu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Situācijai gan būtu jāuzlabojas, jo šobrīd Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paspārnē top vienots algoritmu, kā pareizi rīkoties, ja skolā ir vardarbība, un kādi speciālisti jāpiesaista atkarībā no pāridarījuma smaguma.

Gunita Kovaļevska
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja

"Mēs salīmeņojām šos vardarbības gadījumus no viens līdz trīs, pirmais ir mazāks risks, otrais ir vidējs, trešais ir smaga vardarbība, un pie katra piedāvājam rīcības modeļus."

Paredzams, ka skolas jaunās šīs vadlīnijas ieviest dzīvē varēs jau no nākamā gada sākuma.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm