Veikaliem būs likumisks pienākums par plastmasas maisiņiem prasīt tik lielu samaksu, lai cilvēki tos neizvēlētos ņemt

Likuma izmaiņas par plastmasas maisiņu ierobežošanu neattieksies uz vaļējās pārtikas saiņošanu, un arī turpmāk, piemēram, dārzeņus un augļus drīkstēs saiņot šajos vienreiz lietojamos plastmasas maisiņos. Taču veikaliem ar likumu būs aizliegts šos mazos plastmasas maisiņus dot pircējiem pie kasēm – vai nu tad būs jāmaksā no 1. janvāra, vai jāpazūd pavisam. Līdz šim pircēji bieži vien šos mazos plastmasas maisiņus izmantoja kā alternatīvu, lai nav jāmaksā daži centi par lielajiem maisiem.

Nosakot cenu tā saucamajiem plēšamajiem maisiņiem, kas vēl šobrīd ir bez maksas, mērķis ir panākt cilvēkiem atteikties no plastmasa iepakojuma nesamērīgās lietošanas un pieradinātu ņemt līdzi uz veikalu savus vairākkārt lietojamos maisiņus.

"Šie plastmasas atkritumi nesadalās, otrkārt, nonāk dzīvnieku valstī, jūras produktos. Tiek sūtīts skaidrs signāls iedzīvotājiem padomāt, vai viņiem tie ir nepieciešami, tērēt savus līdzekļus maisiņu iegādei," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

"Pilnīgi atbalstu šādu ideju, jo ļoti, ļoti daudz metam ārā šādus plastmasa maisiņus, tā pārstrādājas lēnāk, tāpēc atbalstu šādu ideju. Noteikti izmantotu mazāk," norāda iedzīvotāja Ilze.

"Līdz pieciem centiem varētu. Vairāk gan negribētos," – tā uz jautājumu par to, cik būtu gatava maksāt pat vienu šādu maisiņu, atbild Zenta.

"Es jau tagad izmantoju savu maisiņu un šos plastmasa – pēc iespējas mazāk. No viņiem atsakos," par saviem iepirkšanās paradumiem stāsta Vēsma.

Piemēram, veikalu tīklā "Maxima" novērots – gada laikā par 43% pieaudzis auduma un citu materiālu vairākkārt lietojamo maisiņu pārdošanas apjomi. Daļa tirgotāju plāno aktīvāk nodrošināt bezmaksas papīra maisiņus un citas videi draudzīgas alternatīvas.

"Patreiz tiek izvērtēts izmantot maisiņus veidotus no kukurūzas – cietes vai miltiem –, attiecīgi tie ļoti ātri sadalās dabā, nenodarot kaitējumu videi," norāda "Maxima Latvia" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Sākotnēji bija iecere, ka valsts noteiktu minimālo summu vienam plastmasas maisiņam, bet valdība lēma – veikali paši varēs brīvi noteikt savu cenu. Tiesa gan, nav vēl izdomāts veids, kā sodīt veikalniekus, ja arī turpmāk maisiņus piedāvās bezmaksas.

"Mēs neparedzam kaut kādu administratīvo likumu izmaiņas, bet es nedomāju, ka tirgotāji varētu tik bezatbildīgi rīkoties," pauž Gerhards.

Vēl pirms likums par bezmaksas maisiņu aizliegumu stājies spēkā, iedzīvotāji jau tagad tiek aicināti tos nelietot arī atvērtajiem pārtikas produktiem ar mazu vienību skaitu, piemēram, viena ābola nopirkšanai.