Vēlāk nekā parasti sākusies zosu rudens migrācija

Lai gan katru gadu, tuvojoties vēsākam laikam, Latviju šķērso dažādi gājputni, zosu kāšus debesīs gandrīz nemaz nevar redzēt.

Zosis šogad savu migrāciju sākušas par 10-14 dienām vēlāk nekā ierasts. Viss ir atkarīgs no konkrētā reģiona.

"Vienlaikus Liepājā svētdien, pirmdien bija diezgan intensīva zosu migrācija, tai pat laikā Alūksnes pusē visas dienas laikā aģenti ziņoja par 2 bariem. Tad tā atšķirība ir dramatiska. Tā kā nevar teikt, ka būtu baigi masveidīgi un visā valsts teritorijā," stāsta portāla "latvijasputni.lv" veidotājs Kārlis Millers.

Šo vēlo migrāciju ietekmē netipiski silts oktobris gan pie mums, gan ziemeļos, no kurienes sējas un baltpieres zosis caurceļo uz ziemošanu Polijā un Vācijā. Virzoties no ligzdošanas apgabaliem taigas un tundras zonā – pa tā saucamo Baltijas jūras putnu migrācijas ceļu, Latvijai ik gadu caurceļo tūkstošiem dažādu putnu. Šobrīd vēl ir ļoti silts, tāpēc putni tiek klāt pie barības: asniem, dzinumiem, ziemājiem.

Uztraukties par to, ka zosis šogad lido prom vēlāk nekā parasti, nevajadzētu, mierina ornitologs, jo divu vienādu rudeņu nemēdz būt. Katrs gads ir citādāks, piemēram, iepriekšējā siltā ziema bija īpaša ar to, ka zosis pie mums Latvijā pirmo reizi pārziemojušas. Tās tika manītas Nīcā, Kurzemē, un tas bija ļoti neraksturīgi.

Katras sugas putni migrē uz diezgan noteiktām ziemošanas vietām, pārlidojumus ik gadu veicot pa zināmiem maršrutiem. Aizlidošana rudeņos parasti norit nesteidzīgāk un ilgāk nekā atlidošana pavasaros.

Daba iekārtojusi tā, ka daļa gājputnu sugu lido tikai gaišajā dienas laikā – piemēram, zīlītes vai žubītes, bet citi – tieši naktī, piemēram, sarkanrīklīte, mežstrazdi, ķauķi. Tiesa, ir arī daudzas sugas, kuru pārstāvji uz siltajām zemēm var lidot gan diennakts gaišajā, gan tumšajā periodā. Stārķu, strazdu bari, zosu virtenes bez bažām šķērso Latviju gan dienā, gan naktī.