Kariņš: Kompromisa gars sarunās par jaunās valdības veidošanu vēl nav sasniegts

Uz tikšanos piektdien "Jaunā Vienotība" aicināja visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu". Neviena no tām pagaidām neiebilst strādāt Kariņa vadībā. Skaidrība par to, vai šāda valdība ir iespējama tiek solīta 19.decembrī.

Visas piecas partijas, kas piektdien tikās ar "Jauno Vienotību", būtu gatavas strādāt Krišjāņa Kariņa vadībā, jau pirmdien varētu būt skaidrs partiju atbildības sadalījums.

Kariņš premjera amatam oficiāli nav nominēts, tomēr pēc tam, kad vairākas Saeimā ievēlētās partijas rosināja viņu virzīt kā kompromisa kandidātu, "Jaunā Vienotība" trešdien piekrita uzņemties iniciatīvu valdības veidošanā.

Krišjānis Kariņš

"Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts

Esmu gandarīts, ka faktiski neviens politiskais spēks necēla nevienu kardinālu iebildumu pret to redzējumu kopumā nekādu. Es arī faktiski sadzirdēju no pieciem spēkiem gatavību runāt un, iespējams, strādāt valdībā, ko es vadītu, kas nozīmē, ka tas balsu vairākums varētu būt.

Vienlaikus Kariņš norāda, ka pretrunas un dažādie savstarpēji izslēdzošie uzstādījumi partiju retorikā līdz galam nav izzuduši, un viņš nejūt valdības izveidošanai nepieciešamo sadarbības un kompromisa garu.

Nākamās nedēļas sākumā varētu būt skaidrs partiju atbildības sfēru sadalījums. Par to gan vienoties nebūs viegli, jo politisko spēku vēlmes ir visai līdzīgas.

"Šobrīd ir izteiktas visdažādākās intereses uz jomām, ļoti pārklājošas intereses. Ir skaidrs, ka tikai viens spēks varētu par vienu jomu atbildēt," norādīja Kariņš.

"Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz ārlietu un finanšu ministru vietām, savukārt pati iekārojamākā ir Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). To savā paspārnē vēlas "KPV.LV", Jaunā konservatīvā parija (JKP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un arī Nacionālā apvienība.

"Mēs esam runājuši par to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir būtiska, līdz ar to tas ir VARAM, mēs esam uzskatījuši, ka ir ļoti būtiski likvidēt OKI, tātad tā ir ekonomikas ministrija," norāda "KPV LV" valdes loceklis Ralfs Nemiro.

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pauda: "Tas, par ko tika runāts – skatoties vēsturiski, kas ir bijis ZZS atbildības jomā un arī šobrīd, par ko tiek sabiedrībā daudz runāts – par Zemkopības ministriju, aizsardzības jomu, runājam par satiksmes jomu un reģionālās attīstības ministriju, tātad vides jautājumiem."

Valdību gan visticamāk būs jāveido piecām partijām vai nu bez ZZS, vai bez JKP, kas no savām "sarkanajām līnijām" pret ZZS neatkāpjas.

Jānis Bordāns

JKP valdes priekšsēdētājs

Izmantošu izdevību un vērsīšos pie Puzes iedzīvotāja Aivara Lemberga, – ja viņš vēlreiz minēs kaut kādu JKP saistību ar Meroni, kuru Aivars Lembergs ir ievilcis Latvijā, es būšu spiests aizrādīt viņam, ka viņš ir melis un lai viņš ārā no savas Puzes alas nelien.

Savukārt "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts teica: "Mūsu interesēs būtu, lai jaunie politiskie spēki ir pārstāvēti jaunajā valdībā, tā kā, protams, nav patīkama šī situācija, kad kādam – šajā situācijā tas acīmredzot būs Kariņa kungs, kuram jāizvēlas, ar kurām partijām strādāt kopā vai nē, bet šāds lēmums acīmredzot būs jāpieņem."

Turpretī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda: "Mēs, līdzīgi kā "Vienotība", redzam, ka katram no iespējamiem koalīcijas partneriem ir savi plusi un savi mīnusi, bet nevienam nav tik liels mīnusu pārsvars, lai mēs automātiski kādu gribētu izslēgt."

Atbildi par to, vai būtu spējīgs izveidot stabilu vairākuma valdību Krišjānis Kariņš sola sniegt trešdien, par ko informēs arī valsts prezidentu.