Politikas vērotāji paredz ilgas valdības veidošanas sarunas, bet īsu mūžu pašai valdībai

Viņus abus un arī "KPV LV" virzīto Aldi Gobzemu Valsts prezidents Raimonds Vējonis minējis kā iespējamos nākamās valdības vadītājus.

Nedēļas izskaņā prezidents Raimonds Vējonis aprunājās ar visām jaunajā parlamenta sasaukumā ievēlētajām partijām, taču – tā kā pašlaik lielāko iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmušies trīs politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV" un "Attīstībai/Par!" –  šo partiju līderus Vējonis arī nosaucis kā iespējamos premjera amata kandidātus. Viņi arī pauduši gatavību vadīt valdību.

Artis Pabriks: Ir svarīgi šajā fragmentētajā politiskajā vidē tikt pāri dažādām partejiskām interesēm un domāt, kā mēs visi kopā varam izveidot efektīvu valdību.

Jānis Bordāns: Ka patiešām varētu tikt izveidota, kā mēs to dēvējam, konservatīva pārmaiņu valdība. Ar to mēs domājam konservatīvas partijas vienā vai otrā izpausmē. Neminot tikai mani kā iespējamo premjera amata kandidātu, bet no šī bloka ir arī citi labi kandidāti, kas tam varētu atbilst.

Aldis Gobzems: Es domāju, ka mēs pietiekami kvalitatīvi esam nolobējuši un parādījuši, ka mūsu partija kā labēji centriskā blokā uzvarējusī partija ir nopietns un atbildīgs valdības veidotājs.

Pēc sarunām prezidents paziņoja, ka izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubu par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Eksperti pieļauj, ka tas varētu liecināt par to, ka viņam ir šaubas par kāda iespējām to saņemt.

Lai gan Vējonis jau pateicis, ka ātrāk par 6. novembri viņš Ministru prezidentu nenominēs, arī politikas vērotāji atzīst, ka tuvākajā laika arī partiju starpā, visticamāk, netiks atrisināta pirmā intriga, kurš no trim reālākajiem premjera amata kārotājiem pie tā tiks. Savukārt pēc tam jau vēl jāsadala ministru amati un Saeimas prezidija un komisiju vadība.

"Tur var stāstīt, ko grib – vienosimies vispirms par darāmajiem darbiem, par amatiem nē – par amatiem vienoties nav nekāds kauns, tas ir tāds mīts, ka tas ir slikti. Lai koalīcija strādātu, ir jābūt skaidrībai, kurš, kāpēc, arī Saeimā," norāda politikas komentētājs Māris Zanders.

Ja sākotnēji šķita, ka premjera amats, visticamāk, nonāks JKP rokās, kas pat prezentēja iespējamo amatu sadalījumu, tad šonedēļ jau partijas līderi pieļāva palikšanu opozīcijā. Zanders atzīst – no trim jaunajiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem tieši konservatīvajiem ir vislielākā iespējamība palikt ārpus koalīcijas. "Ja viņiem ir sajūta, ka viņi savas rindas tiešām ir izsijājuši no nejaušiem cilvēkiem, viņiem nav nekādu problēmu palikt opozīcijā. Viņiem no tā sliktāk nepaliks. Līdz ar to šī iespēja saglabāt principialitāti, kā viņi to definē, es tur neredzu viņiem nekādas problēmas."

Tādā gadījumā valdības grožus, visticamāk, uzņemtos liberāļi no "Attīstībai/Par!" ar Pabriku priekšgalā, bet vairākuma nodrošināšanai valdībā tomēr tiks iesaistīta Zaļo un Zemnieku savienība. Konflikts starp konservatīvajiem un liberāļiem šonedēļ jau iezīmējās publiski.

Gatis Krūmiņš

Vidzemes Augstskolas rektors

Tas mani nedaudz pārsteidz, tāpēc, ka skaidrs, ka šiem jauniem politiskiem spēkiem būtu jādara tomēr viss iespējamais, lai viņi ienāk valdībā un šos savus solījumus vēlētājiem, jo vēlētāji taču par viņiem balsoja, varētu īstenot. Jo, iesēžoties opozīcijā, skaidrs, ka tu nevarēsi īstenot to, ko esi iecerējis.

Viņš atzīst, ka valdības izveidi kavē ne tikai sadrumstalotība, bet arī asā starppartiju retorika un to biedru sadursmes sociālajos tīklos, kas šoreiz nav pilnībā apsīkusi līdz ar vēlēšanu dienu.

"Var teikt kā tādu anekdotisku piemēru, tad, kad es liku eksāmenu mednieka apliecībai, tur bija jautājums, ja vairāki ir izšāvuši, kam pieder medījums. Un viens no atbilžu variantiem bija – tas kurš visskaļāk uzvedās. Un tagad atkal vienu brīdi likās, ka mēs atkal atgriežamies pie tā, ka mēs sākam skaļāk uzvesties un apsūdzēt. Bet vajag saprast, ka būs jāstrādā pie viena galda," uzskata Krūmiņš.

Politikas vērotāji atzīst – neatkarīgi no sarunu rezultātā pieņemtajiem kompromisiem un krēslu sadalījuma, ja jaunā valdība centīsies īstenot ambiciozas reformas, tā, visticamāk, ilgu mūžu nepiedzīvos.