TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – "Progresīvie"
"Progresīvie" sevi pozicionē kā sociāldemokrātisku, centriski kreisu partiju, ar progresīvu politiku, kas Latviju vēlas pietuvināt Ziemeļvalstu labklājības līmenim.
Partija dibināta pirms pieciem gadiem – 2017. gada 25. februārī, taču tās priekšvēsture sniedzas līdz 2011. gadam. Toreiz no agonējošās, iekšēju kašķu nomocītās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atšķeļas gados jaunie un izveido biedrību, tādu kā intelektuālu domnīcu. Tā arī saucas – "Progresīvie". Viņi vēlas radīt risinājumus, kas aizstāvētu sabiedrības mazāk aizsargātos. Vienlaikus – atjaunot uzticību sociāldemokrātu ideoloģijai.
Biedrības dibināšanas gadā portālā Manabalss.lv sāk vākt parakstus iniciatīvai "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Vēlāk gatavo priekšlikumus valsts pārvaldes modernizācijai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba uzlabošanai, Latvijas Bankas pārveidei – neviens tos neņem vērā.
Partijas dibināšanas gadā "Progresīvie" rīko piketu – pieprasa ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos no amata un izmeklēšanas atjaunošanu, tā dēvētajā, "oligarhu lietā" (2017. gada 17. jūlija pikets).
"Kura ir valsts kabata un kura ir viņu privātā kabata, viņi sēž un dala Latviju. Mūs pārsteidz, ka Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ignorē to visu un izmeklē ļoti, ļoti kūtri, kā mēs redzam, šos noziegumus."
Rezultāti Saeimas vēlēšanās
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas "Progresīvajiem" bija pirmās. Ar redzējumu par Latvijas virzību Ziemeļvalstu atvērtas, sociāli taisnīgas sabiedrības modeļa virzienā partija bija nodefinējusi savu nišu politiskajā spektrā. Kritizēja partiju "Saskaņa", jo tā blefojot rūpēs par sociālās vienlīdzības veicināšanu, bet "Progresīvie", lūk, esot īstenie sociāldemokrāti.
Ar piedāvājumu par jaunu zaļo politiku "Progresīvie" arī pretendēja atņemt vēlētājus ZZS, jo ZZS tikai izliekoties par dabas draugiem. "Progresīvie" piedāvāja dažādu projektu īstenošanā ņemt zinātnieku ieteikumus klimata pārmaiņu novēršanai, dabas vērtību saglabāšanai, resursu taupīšanai, veselīgas pilsētvides veidošanai. Daudz runāja par gudro ekonomiku.
Partija kļuva spilgtāk pamanāma, kad par visu vēlēšanu apgabalu līderēm apzināti izvirzīja tikai sievietes. Esot iestāšanās par dzimumlīdztiesību. Neviena cita partija tā vēl nebija izpaudusies.
"Dzimumu līdztiesība tiešām ir problēma Latvijā, kurai ir nepieciešami politiski risinājumi, ir absolūti nepieņemami, ka ir tik maz skaits sieviešu dzimuma deputātu Latvijā Saeimā, arī salīdzinājumā ar citām valstīm."
Startam vēlēšanās, "Progresīvajiem" bija sadarbības piedāvājumi no vairākiem spēkiem. Pamatīgu pliķi iecirta partijai "Latvijas Attīstībai". "Progresīvo" premjera amata kandidāts Roberts Putnis, izsakot aizdomas, ka "Latvijas Attīstībai" kalpo šaurām interešu grupām, atteicās pat no sadarbības sarunām.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām "Progresīvie" vērsās pret politbiznesu, slēptu lēmumu lobēšanu apmaiņā pret naudu.
"Mēs redzam, ka spēle kļūst aizvien netīrāka, tā ir naudas atkarības noteikta un ietekmēta."
"Progresīvie" gan nepaspēja mobilizēt savu elektorātu pietiekamā apjomā, lai iekļūtu parlamentā. Taču tolaik pārvarētā 2% barjera deva iespēju partijai iegūt valsts budžeta finansējumu. Un tā bija spēcīga injekcija tālākam ceļam.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Gadu pēc Saeimas vēlēšanām, klāt bija Latvijas astoņu pārstāvju izvēle sūtīšanai uz Eiropas Parlamentu. Par saraksta līderi ieceļ cilvēku ratiņkrēslā, organizācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām "Sustento" vadītāju Guntu Anču. Lai arī mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji izteica aizdomas, ka Anča izvēlēta sabiedrības iežēlināšanai invaliditātes, nevis profesionālās pieredzes dēļ, "Progresīvie" metās aizstāvēties.
"Vai tā ir sieviete Ministru prezidente, prezidente vai pirmā ievēlētā parlamentāriete, vai tas ir pirmais gejs Ministru prezidents – tas ir jānovērtē, ka cilvēks no grupas, kura nav bijusi pārstāvēta kaut kādā jomā, ir paveicis kaut ko, ka viņš ir tas, kas pirmais to izdara."
Eiropas Parlamenta vēlēšanās "Progresīvie" solīja, piemēram, Eiropas mēroga formula pensijām un minimālajai algai, rast veidu, kā ar Eiropas fondiem mazināt sociālo nevienlīdzību. Priekšvēlēšanu debatēs konkurenti kritizēja "Progresīvos", ka tie vēlas legalizēt medicīnisko marihuānu, atbalsta virzību uz Eiropas Savienības dalībvalstu federalizāciju.
"Vai jums patiešām šī Latvijas valsts liekas nevajadzīga un jūs esiet gatava, ka viņa pārtop par apgabalu federatīvajā Eiropā?" vaicāja Jānis Dinevičs. Uz to partijas "Progresīvie" saraksta līdere Gunta Anča 2019. gada 7. maijā atbildēja sekojoši: "Ja mēs runājam par federalizāciju, tad mana 15 gadu pieredze rāda, ka mēs diemžēl Latvijā ar lietām netiekam galā, īpaši sociālajā jomā."
Arī ceļā uz Eiropas Parlamentu "Progresīvie" ieknābj "Saskaņai", pavēstot, ka pēc ievēlēšanas plāno iestāties Eiropas sociāldemokrātu grupā.
"Mūsu partija vienīgā, kas piedāvā beidzot Latvijai normālu pārstāvniecību Eiropas sociāldemokrātu grupā. Mums tur ir bijuši "mirski", "rubiki", "mamikini", tagad draud Ušakovs. "Progresīvie" ir apņēmušies, lai sociāldemokrātu grupā būtu spēcīga pārstāvniecība Latvijai."
Latvija balso. Nevienu no astoņām deputātu vietām Eiropas Parlamentā "Progresīvie" neieguva.
Rezultāti pašvaldību vēlēšanās
Ar pieredzes iegūšanu kandidēšanai uz Saeimu un Eiropas parlamentu "Progresīvie" uzkrāja pietiekamu pašapziņu, lai sevi pieteiktu arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pirms diviem gadiem. Aģitēšanai uz Rīgu "Progresīvajiem" pašiem tomēr nebija tik daudz naudas, tāpēc bija jāmetas kopā ar kādu partneri. Izvēlējās kustību "Par", kas nāca nešķiramā pārī ar iepriekš kritizēto "Latvijas Attīstībai".
Vienlaikus "Progresīvajos" briest iekšējs kašķis, lai gan līdz tam nav izcēlušies ar skandāliem. No partijas izslēdz bijušo priekšsēdētāju, premjera amata kandidātu Robertu Putni. Daļu biedru neapmierināja Putņa publiskie izteikumi par partijas iekšienē notiekošo, ko varot uztvert kā nomelnošanu.
Tas gan negatīvi neietekmē veikumu mēnesi vēlāk notiekošajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Rezultāts pārsteidza. No kopējā saraksta iegūtajām 18 vietām Rīgas domē, "Progresīvie" saņēma absolūto vairākumu – 11. No turienes arī sākās "Progresīvo" arvien lielāka atpazīstamība, piesaistot sabiedrību ar darbībām pašvaldībā.
Lai arī partija Rīgā stereotipiski asociējas vien ar stabiņiem, velojoslām un koku stādīšanu, "Progresīvo" pārraudzībā septiņas kapitālsabierības. "Rīgas mežiem" nomainīja valdi, pret iepriekšējo celtas prasības par pašvaldības līdzekļu šķērdēšanu, fiktīvu nodarbinātību. Likvidēts Nila Ušakova laikā apšaubāmi izveidotais ūdens fasēšanas uzņēmums "Aqua Rīga".
"Progresīvie" sakās, ka panākuši izdevīgākus iepirkumus "Rīgas namu pārvaldniekā", samazinājuši parādu apjomus, panākuši mazāku apsaimniekošanas maksu lielā daļā mājokļu. Partija par savu veikumu uzskata atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanu.
Savukārt pērn notikušajās vietvaru vēlēšanās pēc novadu reformas "Progresīvie" startēja vien dažās pašvaldībās. Labākie panākumi gūti Smiltenes novadā, tur divas deputātu vietas. Tā ir "Progresīvo" dibinātāja Ervina Labanovska dzīvesvietas pašvaldība. Par panākumu varot uzskatīt partijas iekļūšanu Rēzeknes pilsētas domē. Pusprocents atbalsta pietrūka iekļūšanai Mārupes novada domē.
Ceļā uz 14. Saeimas vēlēšanām
Gaidāmajās vēlēšanās socioloģiskās aptaujas sola partijai "Progresīvie" iekļūšanu parlamentā. Turklāt nu reitings augstāks nekā dažai līdzšinējai varas partijai.
"Progresīvo" premjera amata kandidāts ir sabiedrībai maz zināmais Kaspars Briškens. Bijis vadībā "Rail Baltica", "airBaltic", darbojies ar loģistikas jautājumiem NATO, strādājis Satiksmes un Ārlietu ministrijā. Bijis klāt kustības "Par!" dibināšanas laikā, bet partijā ātri vien vīlās un to pameta. Briškens vēloties veidot godīgāku politiku, kur lēmumi netiek pieņemti šauru ekonomisko grupējumu interesēs.
"Progresīvie" kā jebkura cita jaunā partija izjūt būtisku līderu deficītu. Vēlēšanu apgabalos pirmie numuri Briškens, Rīgas domniece Antoņina Ņenaševa, partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka, bijusī sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Liene Gātere, Rēzeknes domes deputāte Leila Rasima.
"Progresīvie" lepojas, ka viņu sarakstu Saeimas vēlēšanām nav sastādījuši "kādi pelēkie kardināli" vai naudas maisi, kā tas notiekot citās partijās. Pretendentus ar profesionālu pieredzi izvirzījuši paši "Progresīvo" biedri.
"Skaidrīte Ābrama ir karteļu medniece ar 17 gadu pieredzi Konkurences padomē, iestājoties par spēcīgāku, tiesiskāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā," šogad pauda Briškens.
Apzinoties, ka bez Ābramas, Gāteres un bijušā Latvijas ārpolitikas institūta direktora Andra Sprūda vēlētējiem ir vajazīgs vairāk atpazīstamu vārdu, cīņā par vietām parlamentā tiek sūtīta puse no Rīgas domes deputātiem, tie seši, kas aizvadītajos divos gados galvaspilsētā uzkrājuši politisko kapitālu.
No turienes viņi arī atvasina vienu no partijas programmas punktiem – Latvijā jārada nacionālo mājokļu fonds. "Progresīvie" sola īres namus, kuru īres maksa ir divas reizes zemāka nekā tirgū. Partija arī sola modernu industriālo politiku ar plašām atbalsta programmām "Zaļā kursa" un digitālās transformācijas jomā, kas būtiski kāpināšot atalgojuma līmeni. Ieviesīšot cenu griestus energoresursiem, pazemināšot PVN Latvijai raksturīgai pārtikai, samazināšot nodokļus algām līdz tūkstoš eiro, dzēsīšot cilvēkiem neatmaksājamus parādus, kredītus; mazās pensijas samērošot ar dzīves dārdzību, ieviesīšot sabiedrisko nodarbinātības programmu; visā valstī aizliegšot privātās azartspēles. Veselības aprūpes budžetam novirzīšot līdz 8% no IKP. "Progresīvie" ir vieni no retajiem, kas sola panākt viendzimuma pāru kopdzīves reģistrēšanu.
Partijai nav nacionālā līmeņa politikas pieredzes. Pirms Saeimas vēlēšanām "Progresīvie" sabojāja attiecības ar sadarbības partneriem pašvaldību vēlēšanās – "Attīstībai/Par". "Progresīvie" pieprasīja ministra Artūra Toma Pleša demisiju aizdomās par šauru interešu lobēšanu. Tamdēļ startēšanai Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" par partneri izvēlējušies reģionālo partiju "Mēs – Talsiem un novadam", un kandidē četri šīs partijas deputāti no Talsu novada. Kopumā "Progresīvajiem" ar vairāk nekā 800 biedru nav plašas pārstāvniecības reģionos. Nodaļas izveidotas vien dažviet – Jūrmalā, Rēzeknē, Cēsīs, Siguldā, Mārupē. Biedru lokā vēl ir deputāti no Ventspils novada un Alūksnes.
Jautāti, kas ir "Progresīvo" vēlētājs, partijā atbildēja – tāds, kam svarīga ir korupcijas un ekonomiskās nevienlīdzības apkarošana, bezkompromisa cilvēktiesības, vides aizsardzības jautājumi. Tie, kuri meklē alternatīvu līdzšinējai valdībai.
TV3 ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!
14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
