TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – ZZS

ZZS šogad būtu svinējusi apaļu jubileju. To izveidoja pirms 20 gadiem, kad, gatavojoties 8. Saeimas vēlēšanām, spēkus apvienoja Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Jaunizveidotā savienība Saeimā ieguva 12 mandātus un nonāca pie varas, darbojoties "Jaunā laika" līdera Einara Repšes vadītajā valdībā.

Nenostrādājis pilnu četru gadu pilnvaru termiņu, Repše 2004. gadā atkāpās no amata. Un tas pavēra iespēju ZZS pirmo reizi kļūt par premjera partiju. Par valdības vadītāju apstiprināja Induli Emsi. Tas Latvijai bija vēsturisks laiks.

Tikai pāris nedēļas pēc Emša stāšanās amatā Latviju uzņēma NATO un drīz vien arī Eiropas Savienībā. Valdības darbs pirms tam bija ļoti saspringts, jo kavējās nepieciešamo likumu pieņemšana.

"Latvija deg zilās ugunīs," toreiz teica Emsis. Pēc ugunsgrēka nodzēšanas un sekmīgas pievienošanās Eiropas Savienībai, pienāca laiks nominēt Latvijas pirmo eirokomisāru. Emsis amatam izraudzījās savu partijas biedri, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Taču Briselē viņu "izbrāķēja", apšaubot Ūdres reputāciju un kompetenci.

Emša valdības mūžs bija īss. Pēc nepilniem deviņiem mēnešiem valdību gāza koalīcijas partneri, neapstiprinot valsts budžetu. Bet opozīcijas rindās ZZS nenonāca un darbu turpināja jaunajā – nu jau Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša valdībā.

Kad pienāca 9. Saeimas vēlēšanas, ZZS uzsāka sadarbību ar Aivara Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". Lai gan vēlēšanās viņš nekandidēja, Lembergs, kuram prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzības kukuļņemšanā un citos noziegumos, kļuva par ZZS premjera amata kandidātu.

ZZS saņēma otru lielāko vēlētāju atbalstu un ieguva 18 deputātu vietas. Apvienība ne vien turpināja darbu valdībā, bet arī saglabāja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja Induli Emsi. Nepilnu gadu vēlāk skandālu dēļ viņam gan nācās atkāpties. Emsim valdības ēkā tika nozagts portfelis ar desmit tūkstošiem dolāru, to izcelsmei uzmanību pievērsa korupcijas izmeklētāji. Tāpat viņam prokuratūrā bija jāsniedz liecības tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā. Emsis savas attiecības ar prokuratūru raksturoja, izmantojot līdzību ar kaķi un peli: "Es gaidu, kad kaķis teiks savu vārdu, un tad arī pele saka savu vārdu. Bet šobrīd es esmu pele."

Emša vietā par Saeimas priekšsēdētāju kļuva Gundars Daudze no partijas "Latvijai un Ventspilij". Sadarbību ar šo politisko spēku ZZS turpināja un pirms 10. Saeimas vēlēšanām piepulcināja arī Liepājas partiju.

Vēlēšanās ZZS ieguva vēsturiski labākos panākumus 22 deputātu vietas. Bet plašajai pārstāvniecībai punktu priekšlaikus pielika Saeimas atlaišana. Tieši "zaļzemnieki" bija viens no iemesliem, kāpēc Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist parlamentu. Prezidentam nebija pieņemams, ka valdības partija  ZZS daudzos svarīgos balsojumos bija uz vienu roku ar opozīciju.

Īsi pirms Saeimas atlaišanas "zaļzemnieki" vēl panāca, ka Valsts prezidenta amatā tiek ievēlēts ZZS Saeimas deputāts Andris Bērziņš.

Kad 11. Saeimā ievēlēja gan ZZS, gan Zatlera vadīto Reformu partiju, bijušais prezidents kopā ar saviem sabiedrotajiem "zaļzemniekus" atstāja ārpus valdošās koalīcijas. "Nav nepieciešams tajā laist iekšā nekādus tārpus," teica Zatlers.

Opozīcijā ZZS pavadīja pāris gadus, bet īsi pirms 11. Saeimas pilnvaru beigām jau atkal ar Lembergu priekšgalā sēdēja pie koalīcijas galda, jo nonāca pie varas, kad par premjeri kļuva "Vienotības" politiķe Laimdota Straujuma pēc Valda Dombrovska demisijas.

11. Saeimā ZZS deputātu skaits bija sarucis līdz 13, bet jau nākamajās vēlēšanās apvienība atbalstu atguva. 12. Saeimā tā ieguva 21 mandātu. Un šis sasaukums ZZS bija zīmīgs ar to, ka apvienība otro reizi kļuva par premjera partiju. Pēc Laimdotas Straujumas demisijas par viņas pēcteci amatā apstiprināja Māri Kučinski no Liepājas partijas.

Tāpat jau otro reizi ZZS izdevās nodrošināt balsu vairākumu savam kandidātam Valsts prezidenta vēlēšanās. Par jauno valsts vadītāju kļuva aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Atskatoties uz savu sniegumu premjera partijas statusā, ZZS paši sevi nosauca par "labo darbu čempioniem" un 13 Saeimas vēlēšanās kandidēja ne vairs ar Lembergu, bet līdzšinējo valdības vadītāju Kučinski kā premjera amata kandidātu.

Starts nebija pārliecinošs. ZZS Saeimā iekļuva ar otru zemāko rezultātu, iegūstot 11 vietas. Turklāt vēlētāji ārpus parlamenta atstāja politikas smagsvaru Augustu Brigmani. Zemgales vēlēšanu apgabalā viņu apsteidza Viktors Valainis, kurš bija izvērsis individuālo aģitācijas kampaņu.

Vēlēšanās uzvarēja jaunie spēki – partijas, kas parlamentā iepriekš nebija pārstāvētas. "Zaļzemniekiem" tās ierādīja vietu opozīcijā, pret ZZS novelkot sarkanās līnijas.

"Ziniet, ja Latvijas karogam sarkanās līnijas noņem, tad paliek tikai balta lupata vai baltais karogs, un es domāju, ka šīs līnijas nav jāņem nost," toreiz pauda JKP līderis Jānis Bordāns.

Četri gadi opozīcijā apvienībai izrādījās pārāk sarežģīts pārbaudījums. Šovasar ZZS sašķēlās. Apvienību pameta Liepājas partija un Zaļā partija. Kā iemeslu 20 gadus ilgās kopdzīves šķiršanai nu jau bijušie sabiedrotie min Lemberga nepieņemamo nostāju pret Krievijas karu Ukrainā. "Mums ir bijuši labi laiki, grūti laiki, bet visam ir savas robežas," pauda Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Lai gan apvienība ir izjukusi, tā tomēr saglabājusi līdzšinējo nosaukumu. Taču ZZS neuzskata, ka tādējādi maldinātu vēlētājus.

Uz panākumiem 14. Saeimas vēlēšanās ZZS cer, spēkus apvienojot ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kas pēc neatkarības atjaunošanas spējusi iekļūt tikai 7. Saeimā. Bet ZZS lokomotīve jau atkal ir vēlēšanās nekandidējošais Aivars Lembergs.

"Runājot par mani, tad es labi turu sitienu. Nebūs daudz tādu valdību vadītāju, kuri ir gatavi par savu pārliecību atrasties apcietinājumā." Par premjera amata kandidātu Lembergs izraudzīts par spīti tiesvedībai, kas turpinās, jo viņš ir pārsūdzējis pirmās instances piespriesto piecu gadu cietumsodu par koruptīviem noziegumiem. Tāpat pret Lembergu vērstas ASV sankcijas.

TV3 ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!

14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.