Vērienīgā projekta e‑veselība ieviešana joprojām kavējas; bažas par finansējuma atmaksu

Šobrīd sistēmai jau bija jādarbojas. Sākotnēji no 1. janvāra, tad no 1. marta, tagad no 1. decembra. Par ieviešanu atbildīgajā Nacionālajā veselības dienestā atrunājas, ka IT speciālisti joprojām testē sistēmas drošību, jo joma saistīta ar sensitīviem datiem.

"Tas bija galvenais iemesls, kādēļ dienests visu atlika. Bijām orientējušies uz pirmo martu, lai varētu izlikt ārā sistēmu, ārsti bija gatavi sākt strādāt, bet 1. martā, kad drošības speciālisti uzzināja, ka gribam "iet ārā", tika atklātas pārāk daudz kritiskās lietas," norāda Nacionālā veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Tas viss liktos saprotami, ja pie projekta netiktu strādāts jau desmito gadu. Un šis var izrādīties kritisks. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē Veselības ministrija un tās pakļautības iestādes šodien pauda pārliecību, ka šogad beidzot tiks pielikts punkts.

Taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, pragmatiskākas balsis jau aicināja gatavoties skumjākam scenārijam. Jo pazaudēt var ne tikai valsts ieguldītos piecus miljonus, bet arī pārējo.

"Tiklīdz projekts tiek uzskatīts par nepabeigtu, pastāv 100% korekcijas risks, un šobrīd summa, kas ir plānota no ERAF, ir 9,84 miljoni eiro," norāda Mūrmane-Umbraško.

Savus iebildumus iepriekš bija izteikusi Valsts kontrole. No 35 ieteikumiem šobrīd ieviesti vien septiņi, vēl 10 – uzsākti. Tas nozīmē, ka Valsts kontrole var nepagūt izvērtēt, kā veicies ar tās ieteikumu ieviešanu.

Katrā ziņā ūdens mutē sāk smelties jau tādā līmenī, kad izglābšanās šķitīs teju brīnumaina. Taču izmaksas gulsies uz ikkatra nodokļu maksātāja pleciem.

Video