Vidzemes tirgus – nākotnē elitāra delikatešu un kultūras baudīšanas vieta?

Rosība pačibējusi

Vidzemes tirgus ir viens no senākajiem Rīgā – tas darbojas jau kopš 19.gadsimta un vienmēr bijis apkārtnes rīdzinieku iecienīts. Pārdzīvojis dažādus laikmetus, tomēr tieši pēdējo desmit gadu laikā dzīvīgais tirgus placis kļuvis arvien klusāks. No četriem paviljoniem darbība notiek tikai vienā, bet daudzas tirdzniecības vietas ir tukšas.

Attīstības plāni kaldināti vismaz desmit gadus, bet pagaidām nesekmīgi. Ugunsgrēkā cietušo gaļas paviljonu reiz mēģināja apdzīvot mākslinieki, te notikušas pat modes skates, tomēr tagad tas ir aizslēgts.

Turas uz pastāvīgajiem pircējiem

Galvenā tirdzniecība notiek kādreizējā piena paviljonā – tagad zem viena jumta te tirgo gaļu, dārzeņus, piena produktus. Citi tirgotāji izvēlējušies strādāt āra kioskos tuvāk ieejai.

Lai gan darba dienas vidū pircēji tirgū apgrozās, tirgotāji neslēpj rūgtumu par to, ka gadu no gada tirgū dzīvība izsīkst.

Elita, tirgotāja

Ļoti maz cilvēku, tukšums. Pavisam nolaists tirgus. Galus izdodas savilkt, pateicoties pastāvīgajiem pircējiem.

Ināra, tirgotāja

Domāju, ka Latvijā cilvēku mazāk palicis. Ne apkārtējās mājās nav, ne centrā.

Labāk klājas gaļas tirgotājiem, jo lielveikalu piedāvājums nespēj slāpēt pircēju vēlmi pēc kvalitatīvas, zināmas izcelsmes gaļas. Arī citi pārdevēji pircējus var noturēt tikai ar vietējo produkciju.

Vilis, pircējs

Es jau te nāku 40 gadus un agrāk bija tiešām bija labs tirgus. Bet tagad… iet uz grunti. Bet es nāku uzticīgi.

Skaidrīte, pircēja

Ja atdzīvotos šis tirgus, es noteikti nāktu biežāk. Man patīk tieši šis tirgus, jo vēsturiski tas bijis tāds vietējais tirgus, kur nav daudz iebraucēju, kur vietējā produkcija.

Nākotnē – elitārs tirgus?

Matīsa tirgus teritorija pieder pašvaldībai un tas atrodas Centrāltirgus pārziņā. Tā jaunais vadītājs lolo vērienīgas idejas, kā atdzīvināt vēsturisko tirgu. Novembra beigās esot izstrādāts attīstības plāns, bet ar konkrētām idejām Andris Morozovs vēl neiepazīstina – lai darbi sāktos, vispirms jāiegūst īpašuma tiesības uz metāla būvi teritorijas vidū.

Andris Morozovs, AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdis

Tirgus teritorijās, kuras apsaimnieko "Rīgas Centrāltirgus", ir un būs tirgus pielietojums. Rīgai pieder trīs tirgus teritorijas, kuras arī turpmāk paliks kā tirgi.

Viena vīzija ir padarīt Vidzemes tirgu par elitāru tirgošanās vietu, kur apmeklētāji varētu ne tikai degustēt un iegādāties vietējās delikateses, bet arī baudīt kultūru un mākslu. Morozova iecere ir nojaukt nevajadzīgās būves, bet atjaunot abus kultūrvēsturiskos paviljonus un vēsturisko bruģi.

Gan novietojums, gan plašā teritorija un vēsturiskās ēkas šai vietai piešķir labu potenciālu, uzskata arhitekts Miķelis Putrāms. Viņaprāt, līdzšinējās neveiksmēs vainojama tirgus īpašnieku neizdarība.

Miķelis Putrāms, arhitekts

Ir daudz kur redzams, piemēram, Londonā, kad attīstītāji attīsta nevis tikai īpašumus, bet arī teritoriju ar savu raksturu, specifisko atmosfēru. Un redzam kā Kalnciema kvartālā brāļiem Dambergiem ir izdevies radīt tirgu nevis vienkārši kā pirkšanas-pārdošanas vietu, bet tirgu kā kultūras sastāvdaļu.

Tirgus attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, visticamāk, tirgus atdzims tikai tad, ja izdosies piesaistīt privātās investīcijas.

Skaties FOTO, kā tagad izskatās Vidzemes tirgū: