Ārpolitikas eksperts: Krievijas diplomātu izraidīšana aizver dzelzs priekškaru arvien vairāk

Vācija un Francija šonedēļ izraidīja Krievijas diplomātus, savukārt 11 Igaunijas parlamenta deputāti aicināja Krievijas vēstnieku Igaunijā pasludināt par valstij nevēlamu personu. Lietuva izraidīja Krievijas vēstnieku, bet Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pasludināja par diplomātisko attiecību sašaurināšanu ar Krieviju.

Vargulis pieļāva, ka minētajām valstīm sekos arī vēl cietas Rietumeiropas valstis. Šādi lēmumi pieņemti saistībā ar notikumiem Bučā, kas ir pierādījums Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Pēc eksperta paustā, lai vēl vairāk signalizētu savu nostāju Ukrainas jautājumā, atsevišķas Rietumeiropas valstis liek lietā arī šādus diplomātiskos risinājumus.

Jautāts, kāds varētu būt Krievijas atbildes solis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks atzīmēja, ka tas būs simetrisks, piemēram, Latvija atsauks savu vēstnieku Krievijā, tad to pašu izdarīs Krievijas puse.

Ārlietu eksperts uzsvēra, ka šāds Rietumvalstu solis mazina potenciālās komunikācijas iespējas ar Krieviju, kā arī apgrūtina jebkāda veida attiecību, tai skaitā ekonomisko, turpināšanos.

"Šāda rīcība ir saprotama, jo uz tādiem notikumiem kā Bučā nevar nereaģēt. Viens ir karš, bet pavisam kaut kas cits – kara noziegumi, kas pastrādāti. Valstīm ir grūti iedomāties ar šādu valsti turpināt pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības," sacīja Vargulis.