Izbraukušie latvieši var palīdzēt attīstīt globālo ekonomisko sadarbību, uzskata Ašeradens

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Uz izbraukušajiem latviešiem patlaban jāraugās kā uz globālu Latvijas pilsoņu kopienu, kas veidojas nu jau Eiropas un pasaules ietvarā. Šobrīd aptuveni 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atrodas pastāvīgā prombūtnē ārvalstīs. Kas būtiski, ir mainījusies latviešu diasporas struktūra – liela daļa no tiem ir augsti izglītoti intelektuālā darbaspēka pārstāvji ar veiksmīgas uzņēmējdarbības pieredzi. Šie profesionāļi var dalīties savā pieredzē un zināšanās ar Latvijas uzņēmējiem, palīdzēt tiem nodibināt kontaktus un apgūt ārvalstu tirgus. Tādēļ reemigrācijas pasākumu kopums jāpilnveido – paralēli atgriešanās atbalsta mehānismiem jāuzsāk veicināt arī speciālistu tīklošanos. Kā atsevišķa potenciālā reemigrācijas mērķauditorija jānosaka jaunieši, kuri patlaban mācās ārvalstīs, lai pēc absolvēšanas tie nopietni apsvērtu iespēju atgriezties Latvijā

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) iesaka vairākus reemigrāciju veicinošo pasākumu realizācijas posmus:

• īstermiņa stratēģijai maksimāli jāatvieglo atgriešanās process jau lēmumu pieņēmušiem latviešiem – praksē jāiedzīvina "vienas pieturas" institūcija, kas apkalpotu reemigrējušo pilsoņu aktuālās vajadzības pēc mājokļa, darbā iekārtošanas un izglītības iegūšanas;
• ilgtermiņa stratēģijai jābūt vērstai uz tiem diasporu pārstāvjiem, kas vēl nav pieņēmuši lēmumu par atgriešanos un jāveido sabiedriskā doma par reemigrācijas iespējām – jāveicina latviskās dzīvesziņas, kultūras un izglītības pasākumi diasporai, t.sk. arī atbalsts latviešu skolām Eiropā un tālmācības izglītības izveidei, kā arī jāveido ekonomiskie stimuli (darba alga, darba ražīgums), kas ir spēcīgākais motivators reemigrācijai;
• jāveido intelektuālā un ekonomiskā pienesuma stratēģija, kas vērsta uz ārvalstu latviešiem, kas veiksmīgi darbojas uzņēmējdarbībā ārvalstīs un varētu iesaistīties globālās tīklošanās, pieredzes apmaiņas un investīciju attiecību veidošanā ar Latviju.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijai jānodrošina adekvātas darba vietas kā ekonomiskais stimuls, mājokļu pieejamība un iesaistoša kultūrvide. Vienlaikus ministrs atzīst, ka reemigrācijas politikai nav noteikti jāveido atsevišķs dokuments, bet šiem pasākumiem jābūt integrētiem valsts institūciju reālajos darba plānos.