Ja dzīsies pēc laimes, nekas tev nesanāks, saka psiholoģijas profesors

Laime ir ceļš uz laimi. Process. Pašas laimes kā rezultāta, kas būtu kaut kas sasniedzams - nav.

Vai Latvijā ,gadijumā,nav tik ļoti laimīgi aiz tā,ka nevar galus savilkt kopā no "pārmērigi lielajām "minimālajām algam un deputātu mūžigi "mazajām" aldziņām....Redzēju šo raidijumu kur psiholoģijas profesors ar laimīgu smaidu sejā teica,ka Latvijā ir ļoti laimiga tauta...viņš laikam aizmirsa piebilst,ka laimiga ir saeima kura pārtiek no mūsu nodokļiem un miljonāri....Būs to statistiku veicis tikai bagāto gālā .kuri ēd ko grib,ārstējas kā grib un pie kā grib,dzīvo kur grib un dara ko grib ,jo jūtas kā pasaules valdnieki.Bet par tiem,kuri nav laimīgi,runājot,nav vērts pat veikt aptaujas,lai nebūtu jāpublicē un jāsatrauc pārējie,kuriem vēl kas cilvēcīgs palicis,mikstsjos krēslos sēžot.

Ansi, Tam, ko teicu,nav sakara ar apzinātību (tādā nozīmē, kā tu šo vārdu ieto). Par katru cenu gribot tapt laimīgāks, šo mērķi nesasniegsi, laime atnāk darot, pati atnāk.

Šiet bija domāta izmisīga dzīšanās pēc laimes ar apzinātām, plānveidīgām darbībām, kas, ja neizdodas, izraisa lielu vilšanos. Jo mazākas ekspektācijas, jo lielāks prieks.
Apzinātība, kas palīdz drīzāk - apzināties, kas un kāpēc tev traucē būt laimīgam un tad kaut ko darīt lietas labā. Nemelot sev. :)