Kudors: Krievija ar hibrīdkaru devusi iespēju tādiem politiķiem, kuri slimo ar Gerharda Šrēdera slimību
Eiropas Savienības (ES) ieviestās ekonomiskās sankcijas apvienojumā ar šā brīža zemajām naftas cenām esot spēcīgs ierocis pret Krievijas agresiju. Šī ir viena no tēzēm Rīgā notiekošajā ārpolitikas un drošības konferencē, kurā diskutē par turpmāko ES politiku pēc pēdējā gada notikumiem Ukrainā. Vienlaikus tas kritiski liek raudzīties pašiem uz sevi – cik vienota ir ES ārpolitika.
Vai ES spēj vienoti un efektīvi reaģēt, raidot politiskus paziņojumus vai ieviešot sankcijas. Šis ir viens no aspektiem Rīgā notiekošajā ārpolitikas un drošības konferencē.
Kā LNT Ziņām sacīja Gruzijas Stratēģisko pētījumu institūta prezidente Eka Tkešelašvilli, pēc konflikta Abhāzijā un Dienvidosetijā Eiropas Savienība samērā ātri atsāka sadarbību ar Krieviju un, to nedrīkst atkārtot.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors
FOTO: FOTO: LETA
Krievija ar savu hibrīdkaru ir samulsinājusi daudzus un devusi iespēju tādiem politiķiem, kuri slimo ar Gerharda Šrēdera slimību. Proti, ir politiķi, kas ir gatavi iemainīt savas valsts labumus pret kaut kādiem principiem.
Būt vienotiem apstākļos, kad ekonomika Eiropā aug lēni vai pat stagnē, ir liels izaicinājums vēlētāju un priekšā, tādēļ atsevišķu valstu politiķi izvēlas uzturēt attiecības ar Krieviju.
Un šīs var būt kārtis Vladimira Putina rokās, raidot signālu tām valstīm, kas ES vēlas pievienoties nākotnē. Sējot neticību, ka krīzes situācijā katrs nebūs par sevi.
Šis ir ekspertu viedoklis. Savukārt politiķu skats ir pielaidīgāks.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs vēlētos, lai savienība nākotnē ne vien reaģētu uz jau notikušo, bet ar savu iespējamo rīcību atturētu Krieviju no agresijas. Taču, viņaprāt, līdz šim bloks bijis pietiekami saliedēts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienlaikus tiek atzīts, ka ES ārpolitika ir tik vienota, cik šajos apstākļos ir iespējams, jo Eiropas Savienība ir neatkarīgu valstu kopums, nevis federācija.
