Politoloģe: Rinkēviča aktīva darbība "sakuļ ūdeni" un liek politiķiem saņemties

Komentējot valsts pirmās personas aicinājumu pārskatīt referenduma ierosināšanas nosacījumus, kā arī vēlmi rosināt diskusiju par vēlēšanu sistēmas reformu, atsevišķu amatpersonu iecelšanu amatā un tautas vēlētu prezidentu, politoloģe pauda, ka prezidents visā savā darbības laikā bijis pietiekami aktīvs, līdz ar to, viņas ieskatā, prezidentam ilgāk esot amatā, veidojas arī priekšstats par jautājumiem, kurus viņš gribētu aktualizēt vai ienest dienaskārtībā.

"Prezidents ir minējis, ka mēs šīs lietas attiecībā uz vēlēšanu sistēmu, prezidenta ievēlēšanu ļoti daudzus gadus faktiski vispār neesam diskutējuši, mēs tās esam pieņēmuši, ka "tā mums ir un citādāk nebūs"," sacīja politoloģe, piebilstot, ka šīs diskusijas apriori nenozīmē, ka rezultātā būs kādas izmaiņas, taču esot svarīgi par to diskutēt, jo tie esot arī populistu izmantoti jautājumi, kas parādās pirms katrām Saeimas vēlēšanām, tiek izmantoti priekšvēlēšanu retorikā.

Vai jāsamazina vajadzīgo parakstu skaits referenduma ierosināšanai? Rinkēvičs virza savu iniciatīvu

Līdz ar to, ekspertes ieskatā, būtu svarīgi ne tikai paturēt šos jautājumus priekšvēlēšanu retorikā, bet, organizējot ekspertu, politiķu diskusijas, nonākt pie kāda jauna slēdziena, kas patlaban būtu piemēroti un kas nebūtu. "Lai mēs nevis tikai sekotu vēsturiskajam institucionālismam, kas paredz – "ja tā ir bijis, tad mēs tā turpinām", bet, lai mēs saprastu, ja mēs turpinām, tad kāpēc, vai ja mēs mainām, tad kāpēc," sacīja Metla-Rozentāle.

Pēc politoloģes domām, šie no prezidenta puses ir konstruktīvi priekšlikumi. Viņa vērtēja, ka, piemēram, parlamenta deputātiem ir daudz ikdienišķu aktualitāšu, līdz ar to par šādiem lieliem, konceptuāliem jautājumiem, īsti nepietiek laika vai arī nav vēlēšanās runāt.

"Prezidents ne tikai vajadzības formā to ir aktualizējis, bet arī organizē dažādas ekspertu tikšanās, tiek uzklausīti dažādu pušu viedokļi, tur seko ne tikai saukļi (..), bet arī tālākie soļi," atzīmēja politoloģe.

Runājot par politiķiem vērsto kritiku no prezidenta puses, Metla-Rozentāle atzina, ka viņa neredz, ka šī kritika kaut kur būtu ļoti nepamatota, nebūtu objektīva.

"Dažkārt mums šķiet, ka prezidents varbūt pat ir pārāk maigs savā kritikā, ka mums kā sabiedrībai varbūt pat prasītos aktīvāka kritika," sacīja politoloģe, vienlaikus atzīmējot, ka arī pats prezidents ir teicis, ka viņš saprot savas konstitucionālās pilnvaras, negrib pārņemt ne likumdevējvaras, ne premjeres funkciju, viņš saprot robežu, kurai nekāpt pāri.

Pēc politoloģes domām, prezidenta kritika "liek sapurināties" gan Ministru kabinetam, gan premjerei, gan Saeimai. "Nenoliedzami, ka šajā situācijā, kad ir ļoti zems sabiedrības uzticības līmenis politiskajai elitei, šī prezidenta bieži vien trāpīgi izteiktā kritika sabiedrībai patīk, jo tas saskan ar viņu redzējumu," sacīja Metla-Rozentāle, uzsverot, ka, viņasprāt, tas nav saistīts ar prezidenta tēla spodrināšanu.

Viņa vērtēja, ka šie prezidenta piedāvājumi domāt par jautājumiem, ko darīt ar vēlēšanu sistēmu, iespējām ierosināt referendumu, prezidenta ievēlēšanu, dod iespējas diskutēt par to, vai sabiedrībai nevajadzētu dot lielākas iespējas caur dažādiem mehānismiem vairāk tikt iesaistītiem politiskajos procesos.

Metla-Rozentāle vērtēja, ka prezidenta aktīvā darbība vērtējama pozitīvi. "Tieši aktīvāka prezidenta iesaiste, līdzīgi kā tas bija [bijušās Valsts prezidentes] Vairas Vīķes Freibergas laikā, ir tas, ko mēs kā sabiedrība sagaidām. Ja prezidents ir aktīvs, mēs kādās situācijās varam piekrist, kādās varam nepiekrist, bet ir ļoti labi, ka viņš mēģina darboties, izsaka savu viedokli, jo tas "sakuļ ūdeni", rada straumi (..) un visi ir spiesti saņemties," uzskata politoloģe.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents sagaida politiķu diskusijas ne tikai par tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumu pārskatīšanu, bet arī par vēlēšanu sistēmas reformu, atsevišķu amatpersonu iecelšanu amatā un tautas vēlētu prezidentu.