Spārītis: Valstī trūkst ētiskās pašcieņas pret savas valsts augstākajām amatpersonām

Šodien notikušajā diskusijā par Valsts prezidenta institūcijas būtību un nozīmi Spārītis akcentēja, ka augstākās amatpersonas nereti tiek padarītas ievainojamas viņu personiskās dzīves, īpašību, karjeras veiksmju un neveiksmju dēļ. Spārītis sacīja, ka ir ļoti apkaunojoši, ja prezidents tiek liberāli apcelts un izsmiets.

Viņš pieņēma, ka, iespējams, Latvijā nepieciešamība pēc Valsts prezidenta palikusi kā sentiments, tomēr būtu jāizvērtē, vai šāds amats tiešām ir nepieciešams.

Spārītis skaidroja, ka patlaban tik lielā valstī kā, piemēram, Vācija, prezidents pilda reprezentatīvo funkciju, savukārt valsts lietas tomēr kārto kanclere un ministri. Svarīgi būtu noskaidrot, kāds ir Latvijas prezidenta īpatsvars politiskās varas pārdalē, teica Spārītis.

LZA prezidents uzskata, ka diskusijas par Valsts prezidentu sāktas krietni par vēlu un tas, ka politiķi prezidenta amata kandidātus kā "zaķīšus no cilindra" atceras vilkt tikai pavisam neilgu laiku pirms prezidenta vēlēšanām, liecina vien par to, ka ar šo augsto amatpersonu rēķināsies patiesi maz.

"Varbūt ir jāpārdomā un šis anahronisms – Valsts prezidents – 21. gadsimtā, iespējams, vienkārši jālikvidē," teica Spārītis, uzsverot, ka Valsts prezidents nav "korķis katrai caurulei" – prezidents nevar izdarīt to, ko nav izdarījusi izpildvara, Saeima.