Valainis: "Latvenergo" un EM jānodrošina taisnīgāka elektrības cenas noteikšana iedzīvotājiem biržā

Politiķis apgalvoja, ka valdība pašlaik "neko nedara", lai mazinātu elektrības cenu pieaugumu biržā "Nord Pool", kur lielās elektrības cenas nav taisnīgas Latvijas iedzīvotājiem. Valainis pauda, ka Latvija savu saražoto elektrību biržā nododot pa mazāku naudu, savukārt, tad, kad Latvijia ir nepieciešama papildu elektrība, tad tā tiek iepirkta dārgi.

Deputāts vērsa uzmanību, ka Lietuvas enerģētikas ministrs cita starpā esot apskatījis iespējas Latvijas kaimiņvalstij pamest "Nord Pool" biržu un pievienoties Polijas biržai, lai nodrošinātu taisnīgāku elektrības cenas veidošanas mehānismu.

Vēl viena problēma, ka Latvija, tajā skaitā "Latvenergo", ir pārāk pasīvi elektrības cenas veidošanas procesā, darījumus veicot ar starpniekuzņēmumu palīdzību, pauda Valainis. Politiķim tas ir nesaprotami, jo cena varētu samazināties, ja valsts ieņemtu tiešu, aktīvu iesaisti biržas darījumos.

Tāpat ZZS parlamentārietis uzsver, ka sašķidrinātās dabasgāzes LNG termināli vajadzētu veidot kā valsts dibinātu kapitālsabiedrību, piemēram, sadarbībā ar Norvēģiju, kurai ir ekspertīze šajā jomā. Attiecīgu termināli varētu izvietot Liepājā vai Ventspilī, uzskata Valainis. Savukārt līdzšinējā valdības pieeja LNG termināļa izveidē balstoties vairāk pieejā, kas paredz paļaušanos uz starpniekiem jeb privātajiem uzņēmumiem, norāda opozicionārs.

Līdzīgi Latvija rīkojoties nepareizi, dabasgāzi nepērkot tieši no Klaipēdas LNG, bet gan to darot caur starpniekiem, uzskata politiķis.

Kā ziņots, "Latvenergo" tirgus apskatā kompānijas Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis norāda, ka jūlijā un augustā piedzīvoto augsto "Nord Pool" cenu ietekmē karstuma periods un ārkārtīgi dārgie fosilie resursi visā Eiropā.

Viņš pauž, ka lai arī ir piedzīvotas augstas "Nord Pool" cenas, pašos pamatos vienota birža Eiropā ir uzbūvēta tā, lai atrastu lietotājam zemāko iespējamo elektroenerģijas ražotāju piedāvājumu grozu.

Lūsis skaidro, ka jūlijā un augustā ir ļoti ierobežota hidroresursu pieejamība visā kontinentā, ieskatot Daugavu, dabā vējš samazinās, kad karstās gaisa masas ir nekustīgas, saules paneļi saražo mazāk dūmakainās karstās dienās, rekordaugsta gāzes un ogļu cena pasaulē, atomstaciju izstrādi ierobežo nepietiekama dzesēšana, pārvades jaudas mazina plānotie remontdarbi, kā arī pieaudzis pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena. 2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu, kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju – 3,5 reizes.

Augustā cena turpinājusi pieaugt.