Vēja parku attīstījās: Pie zemām elektroenerģijas cenām ir jādomā par vēja enerģijas uzkrāšanas metodēm

Viņš norādīja, ka atjaunojamo energoresursu ražotāji tirgū ienāk straujiem soļiem un kamēr ir pārejas posms no fosilajiem enerģijas nesējiem uz atjaunojamiem enerģijas veidiem, tirgū notiek zināmas svārstības, kas var īslaicīgi ietekmēt cenu. Tā elektroenerģijas biržas "Nord Pool" vidējā elektroenerģijas cena Latvijā šajā pavasarī bija būtiski zemāka nekā līdz šim.

"Ņemot vērā, ka elektrības cena veidojas pēc pieprasījuma-piedāvājuma principa, ir tikai likumsakarīgi, ka tirgū rodas cenu svārstības, kā to novērojām arī pēdējo mēnešu laikā," pauda Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka cenu pazemināšanos kopumā Ziemeļeiropā ietekmēja vairāki faktori – pirmkārt, šis pavasaris nāca ar spēcīgām lietavām, kas būtiski palielinājušas ūdens daudzumu Ziemeļvalstu rezervuāros, un vējainu laiku, ļaujot elektroenerģiju vēja elektrostacijās saražot būtiski vairāk nekā citos periodos. Otrkārt, straujā vēja parku attīstība kaimiņvalstīs kopumā ļauj saražot lielāku enerģijas apmēru, tādējādi ietekmējot vidējās elektroenerģijas cenas mainību.

"Tā kā vējš ir mainīgs ieguves avots, pieredzētais cenu kritums ir iezīmējis būtisku tematu, kuru vēja enerģijas attīstītāji ir virzījuši jau kādu laiku – brīžos, kad elektrības cena ir būtiski zemāka, ir jādomā par efektīviem vēja enerģijas uzkrāšanas risinājumiem," pauda Galviņš, skaidrojot, ka, piemēram, Vācijas valdība ir atvēlējusi aptuveni deviņus miljardus eiro zaļā ūdeņraža ražošanas attīstībai, kas samazinātu tās atkarību no tādiem fosilajiem kurināmajiem kā ogles un līdz ar to arī samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu.

Galviņš norādīja, ka ūdeņradi, atšķirībā no citiem atjaunojamās enerģijas veidiem, ir iespējams vieglāk uzglabāt, turklāt ilgākam laika periodam, un tā ražošanā liela loma būs vēja un saules enerģijas ražošanas apmēru palielināšanai.

"Nav šaubu, ka gan vēja, gan saules enerģija spēles būtisku lomu pasaules dekarbonizācijā un viens no tās stūrakmeņiem būs tīrās elektrības uzkrāšana, tāpēc jautājums, kā saražoto vēja enerģiju uzkrāt un tostarp arī pārdot izdevīgākos brīžos, būtu jāceļ valstu dienas kārtībā jau šodien. Uzskatu, ka vēja enerģijas uzkrāšana arī līdzsvarotu esošo tirgus sistēmu un turpmāk tik krasas cenu svārstības, kā pieredzējām nesen, neveidotos," pauda Galviņš.

Viņš norādīja, ka, pateicoties nozarē veikto investīciju pieaugumam un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, vēja enerģija šobrīd ir kļuvusi par lētāko enerģijas ražošanas veidu. "Tas nozīmē, ka no vēja varam iegūt ne tikai zaļu, bet arī cenas ziņā konkurētspējīgāko enerģiju, un tikai apliecina šīs nozares attīstības potenciālu," pauda Galviņš, skaidrojot, ka Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras (IRENA) veiktais pētījums norāda, ka 2019.gadā gan iegūtās sauszemes, gan jūras vēja enerģijas izlīdzinātās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par aptuveni 9%.

"Šis nepārtrauktais cenu kritums apliecina, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir lēts dekarbonizācijas risinājums, kas īstermiņa ekonomiskās vajadzības spēj salāgot ar ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Arī Eiropas Komisija to apzinās un Eiropas Savienības atveseļošanās plānā, lai pārvarētu pandēmijas radīto ietekmi uz ekonomiku, ir noteikts, ka vēja enerģija ir viens no politikas atveseļošanās pamatiem, tāpēc papildu atbalsts tiek paredzēts atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, īpaši vēja un saules nozarēs, kā arī ar šo saistītās enerģijas uzkrāšanas risinājumos," norādīja Galviņš.

"Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag".

Kompānijai "Eolus" Latvijā ir 10 meitasuzņēmumi "Audruves wind", "Gulbji wind", "Melderi wind", "Virzas wind", "Dobele wind", "Mekji wind", "Osi wind", "Unas wind", "Valpene wind", kā arī "Pienava wind", kas izveidota vēja parka "Pienava" attīstīšanai.