Uz saturu

Viltus ziņu apkarošanai eksperti iesaka veicināt kritisko domāšanu

Pret viltus ziņām ir jāattiecas kā pret cilvēktiesību pārkāpumu, – tā otrdien savā ikgadējajā konferencē norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

2018. gada 11. decembrī 19:14

Cīņa ar dezinformāciju bija viena no konferences centrālajām tēmām, tomēr tajā sanākušie eksperti atzina, ka viltus ziņu izskaušanai nav viena vienkārša risinājuma – tas būšot ilgstošs un sarežģīts process.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Noticot viltus ziņām, cilvēki daudz vieglāk pakļaujas cilvēktiesību pārkāpumiem, tādēļ to apkarošanā jāiesaistās arī valstij – gan ar likumiem, gan sabiedrības informēšanas kampaņām, pauda Tiesībsarga biroja pārstāvji.

Juris Jansons
tiesībsargs

Mūsdienu manipulatīvajā pasaulē, kad mēs redzam, ka ar ziņām mēģina ietekmēt cilvēku domāšanu un mēģina manipulatīvi ietekmēt, stāstot nepatiesības vai puspatiesības, tas ir, pirmām kārtām, cilvēktiesību pārkāpums un, otrām kārtām, tas ir ļoti liels drauds sabiedrības drošībai.

Uzaicinātie eksperti savukārt norādīja, ka dezinformācija var tikt izplatīta gan biznesa, gan politiskās interesēs, un nereti šie mērķi apvienojas. Turklāt – ne visas viltus ziņas ir atklāti meli, tādēļ tās definēt un ierakstīt šo definīciju likumā ir sarežģīti.

"Vārda brīvība, viltus ziņas un nelikumība ļoti bieži ir ļoti grūti nošķiramas, jo, sevišķi attīstoties sociālajiem tīkliem, kur ziņas arvien vairāk tiek papildinātas, retvītotas, īsti pat nevarot atrast, kurš ir sākotnējais avots," uzskata Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Pret tādām ļoti konkrētām lietām kā aicinājumiem gāzt valsts varu vai neslavas celšana ļauj cīnīties Krimināllikums. Savukārt pret neskaitāmajām viltus ziņām, kas iegulst pelēkajā zonā starp likumpārkāpumu un vārda brīvību, cīņa ir daudz sarežģītāka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kaspars Galkins
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors

Mediju pratību un kritisko domāšanu katram šīs valsts iedzīvotājam nebūs pieejama, uztverama un iemācīta rīt uz tējas laiku. Tas prasīs ilgus gadus. Un tas ir jāuztur nepārtraukti aktuāli.

Viņš arī norādīja, ka nebūt ne uz visiem dezinformācijas gadījumiem valstij vajadzētu reaģēt vienlīdz asi, jo mūsdienu informācijas gūzmā šāda cīņa tikai izšķiestu resursus un piešķirtu šiem gadījumiem lielāku svaru nekā īstenībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm