"Viņš to ir pelnījis" – Herberta Cukura meita cer, ka latviešu aviators tiks pārapbedīts Brāļu kapos

85 gadus vecā Antinea Doloresa šobrīd par savām mājām sauc Latviju, uz šejieni no Brazīlijas viņa pārcēlusies pirms desmit mēnešiem. "Man ir slimīga mīlestība uz Latviju, es mīlu kokus, akmeņus, vēju, sniegu…" viņa saka raudot.

Cukura ģimene prokuratūrā esot vērsusies jau 1990. gadu sākumā, taču lēmums pieņemts tikai tagad. "Es visu laiku zināju, ka mans tēvs ir nevainīgs. Es vienmēr teicu, lai pierāda… Jo apsūdzēja, ka miljonu, tad jau 600 000 līdz nonāca līdz 30 000. Un nevarēja pierādīt. Ka piecus žīdus izglābis, un es zinu, ka vairāk – to var pierādīt," pārliecināta ir Herberta Cukura meita.

Sieviete ir gandarīta, ka beidzot uzradies viens drošsirdīgs cilvēks, ar to domādama prokuroru, kas nu notīrījis viņu aptraipīto vārdu.

"Mēs visus šitos gadus – no 1950. gada, tas ir 69 gadi vai vairāk – esam pazīstami kā slepkavas ģimene. Es esmu "slepkavas meita". Šo titulu nēsāju ar paceltu galvu. Tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Tas, ko mums izdarīja, tā ir tāda morāla slepkavība pret ģimeni. Un tagad šis vārds ir notīrīts," teic Antinea Doloresa Cukurs-Risoto.

Lietu izmeklēja prokurors Monvīds Zelčs. Nevarot noliegt Cukura dalību Arāja komandā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā. Cukurs bijis tehniskās daļas priekšnieks, atbildējis par autoparku, bruņojumu. Taču Cukura dalība genocīdā nav pierādāma. Noziedzīga nodarījuma sastāvs nav konstatējams. Visas pret Cukuru vērstās apsūdzības lielā mērā balstītas uz baumām.

"Ja, piemēram, Cukurs būtu dzīvs, vai es varētu uz tiem materiāliem tagad celt apsūdzību, sūtīt uz tiesu lietu – tas ir praktiski neiespējams," norāda prokurors.

Šī lieta ir ar 80 gadu vēsturi. Turklāt nav jau arī vairs cilvēku, ko pratināt. "Paņemt kaut kādus materiālus, kurus kādreiz ir savākuši kādi citi, vēl jo vairāk, kas nav bijušas tiesībsargājošās iestādes sabiedriskās organizācijas bez šādu dokumentu pārbaudes, vai tiešām konkrētā persona ir sniegusi šādas ziņas, kas ir tajos dokumentos, kāpēc nevar balstīties uz šādiem materiāliem kā uz pierādījumiem," vērš uzmanību Zelčs.

Izskatot lietu, vairākām valstīm bija nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi. Visas atbildēja, izņemot Izraēlu. Tur prokurors vērsās saistībā ar Antona Kincles grāmatu "Rīgas bendes nāve". Autors balstījies uz dokumentāliem faktiem, apgalvojot, ka Cukuru 1965. gadā Urugvajā nogalināja Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti, uzskatot, ka Cukurs piedalījies 30 000 ebreju iznīcināšanā.

"Mēs neko nesaņēmām, tā tas arī palika. Nācās pieņemt faktu, vai nu viņiem nav ko izsniegt, vai arī viņi nevēlas," tagad saka prokurors.

Cukura tuvinieki vairākkārt izteikuši vēlmi – tēva pīšļus no Brazīlijas pārvest uz Latviju, lai apglabātu Brāļu kapos, jo Cukurs bija Brīvības cīņu dalībnieks. Pretrunīgo viedokļu dēļ šis jautājums viļāts kā karsts kartupelis turpu šurpu un vienmēr atlikts.

"Viņš to ir pelnījis, bet tagad es dzirdu: jā, varēt jau var, bet nebūtu ieteicams. Tīrs vārds, nevainīgi apsūdzēts, bet nav ieteicams. Un es redzu, ja tie žīdi paši viņu nenotīrīs, tad tiem citiem ir bail viņam ķerties klāt. Tā ir tā patiesība," teic Cukura meita.

Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis LNT Ziņām norādīja, ka rīkoties sāks, kad visi papīri būs kārtībā, ar to domājot, kad savus atzinumus sniegs attiecīgās institūcijas.

"Mums daudzi nāk un grib pārapbedīt, tas ir kuriozi, jo daudzi domā, ka tas ir privāti, bet tur ir par nopelniem. Aģentūra tikai nokomplektē paketi dokumentu, ne gailītis būs tas ģēnijs, kas izlems. Gailītis nelemj tādas lietas. Ko apbedīt, pirmkārt, nosaka vēsturiskā Brāļu kapu komiteja, visas karavīru organizācijas, aizsardzības ministrija, NBS, ja tas ir jūtīgi – ārlietu ministrija, vēsturnieki. Tādēļ svarīgi ir dokumenti, dokumenti, dokumenti," viņš skaidro.

Latviešu virsnieku apvienība pirms nedēļas šo jautājumu jau skatījusi un devusi zaļo gaismu. "Virsnieku apvienības valdes vārdā es pasaku, virsnieku apvienība atbalsta Cukura pārapbedīšanu," pauž Latvijas Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš.

Arī Cukura meita ir pārliecināta, ka prokuratūras lēmums tēva lietā noņem morālas dabas šķēršļus tēva pīšļu pārvešanai uz Brāļu kapiem.