VUGD vakanču katastrofa: papildu "graši" pie algām jaunus darbiniekus nesola

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati uz šī gada 1. martu rāda visai katastrofālu situāciju attiecībā pret darbinieku iztrūkumu. Kopējais vakanto vietu skaits dienestā bija 11,4% jeb 372 no kopumā 3253 amatiem. Savukārt papildu atvērtajām vakancēm vidēji 150 līdz 200 amatpersonas vienlaicīgi atrodas attaisnotā prombūtnē, tostarp darbnespējā, bērnu kopšanas vai paternitātes atvaļinājumā, apmācībā u. c.

Kā "’tv3.lv’’ akcentē VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis, kopumā neaizpildīto vietu skaits sasniedz pat 17%. Un šāda situācija veido nopietnu apdraudējumu savlaicīgai reaģēšanai uz notikumiem un kvalitatīvai palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem. Dienestā vērš uzmanību – ar esošajiem personāla resursiem nav iespējams nodrošināt dzīvības glābšanas spējas visās VUGD teritoriālajās struktūrvienībās.

Arī Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs "’tv3.lv’’ atzīst – situācija VUGD un citās iekšlietu nozarēs (un ne tikai) ir katastrofāla. Ministrijai apkopoti dati par vakancēm visos iekšējās drošības dienestos, sākot no 2015. gada, kur redzams, ka iztrūkstošo darbinieku stabiņš nepārtraukti ir pieaugošā dinamikā. Ja 2018. gadā VUGD nebija nokomplektēti tikai 3% darbinieku, tad 2019. gadā tie jau bija 6–7%.

Vienlaikus Trofimovs atzīmē, ka šāda negatīva tendence ir visos iekšējās drošības dienestos. Tā, piemēram, Robežsardzē šobrīd trūkst 16% darbinieku, bet Valsts policijā ir pat 24% iztrūkums. Attiecīgi tas esot arī kompleksi risināms jautājums.

Ar vienu auto trīs glābēji – tikai Latvijā, nekur citur Eiropā

Dokumentālo raidījuma cikla "’Glābēji’’ filmēšanā uzrunātie ugunsdzēsēji stāsta – neatkarīgi no tā, kur daļa atrodas (Rīgā vai Viļakā), uz vienu mašīnu ir trīs glābēji. Ar to ir par maz. Savulaik bijuši vismaz četri, labākos laikos pat visi pieci, bet nu jau vairākus gadus situācija mainījusies.

Arī Baltmanis "’tv3.lv’’ stāsta – VUGD ir prasība, ka uz vienu pamatautomobili (ugunsdzēsības auto, kas aprīkots ar ūdens tvertni, stacionāro ugunsdzēsības sūkni un aprīkojumu ugunsgrēka dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai – red.) minimālais glābēju skaits ir trīs. Tas ir minimālais pieļaujamais cilvēku skaits, lai ugunsdzēsēji notikumā varētu cilvēku izglābt.

Tiesa, kā zināms Baltmanim, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur uz pamatautomobili ir trīs cilvēki. Citās valstīs mazākais glābēju skaits ir četri, daudzviet tie ir pieci un pat seši. Un kāds ASV veikts pētījums rāda – ja notikuma vietā ir nepietiekams glābēju skaits, spēja notikumā reaģēt un glābt cilvēkus samazinās pat par 25%.

VUGD priekšnieks norāda, ka arī mūsu valsts dienesta vīzija ir tiekties uz četriem cilvēkiem uz vienu pamatautomobili. Taču, lai to īstenotu, principā iespējami tikai divi varianti.

Vienā variantā IeM var palīdzēt rast iespēju dienestam "’iedot’’ papildu štata vietas jeb vēl brīvas vakances. Savukārt otrs variants paredz lūkoties optimizācijas virzienā, proti, struktūrvienību pārdislocēšanā, tādējādi nosacīti pāri paliktu štata vietas, kuras tad varētu izdalīt uz atlikušajām daļām.

Otrā varianta virzienā VUGD labprāt neskatītos, jo tas tomēr paredz kopējo risku novērtējumu. Vienlaikus aprīļa beigās dienests būs pabeidzis deviņu riska avotu novērtējumu administratīvajās teritorijās, pēc tam tiks vērtēta situācija un pārplānoti pieejamie resursi.

Glābēju atalgojums – nozarē konkurēt nespējīgs

Situācija arī uzlabotos, ja esošo atvērto vakanču skaits nokristos līdz standarta normai jeb 3–4%. Taču situācija nav visai iepriecinoša. Baltmanis atklāj, ka pērn no dienesta vairāk glābēju atvaļinājušies nekā dienestu uzsākuši. Starpība nav ļoti liela, tomēr tie ir pāris desmiti glābēju.

Kāpēc ugunsdzēsēji atvaļinās? Šogad VUGD sācis aizejošo darbinieku aptaujas, lai izzinātu iemeslus, bet jau izkristalizējušies trīs biežāk minētie: liela darba slodze, liels attālums no dzīvesvietas līdz dienesta izpildes vietai, kas prasa papildu izdevumus, tostarp arī ceļā pavadīto laiku (šeit klāt nāk arī dzīvesvietas maiņa), kā arī visbiežāk tiek minēta nespēja dienestu apvienot ar otru darbu.

Precīza statistika par to, cik daudziem ugunsdzēsējiem ir otrs darbs, VUGD nav apkopojis, tomēr ir zināms – tā ir lielākā daļa glābēju. To apstiprina arī dokumentālo raidījuma cikla "’Glābēji’’ laikā satiktie ugunsdzēsēji.

"’Visiem ir ģimenes, inflācija un viss pārējais. Gribas daudz maz normālu dzīvi, un, ņemot vērā mūsu vidējo mēnešalgu, kas pirms nodokļu nomaksas sanāk 1072 eiro, līdz ar to savā ziņā ir spiesti meklēt otru darbu, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības gan sev, gan ģimenei,’’ skaudro situāciju iezīmē Baltmanis.

IeM Valsts sekretārs "’tv3.lv’’ piebilst, ka VUGD vidējā atlīdzība, pieskaitot arī mainīgo atalgojuma daļu jeb virsstundas un piemaksas, pirms nodokļu nomaksas sasniedz 1425 eiro.

Lai arī vairums glābēju, tostarp arī pats VUGD šefs, norāda – darbs dienestā nav stāsts par naudu, tas tomēr ir galvenais iemesls, kāpēc ugunsdzēsēji ir spiesti atvaļināties. Dienestā atzīmē, ka VUGD darba tirgū nespēj konkurēt atalgojuma ziņā, it īpaši ar aizsardzības nozari un privāto sektoru. Ja vēl pirms pieciem gadiem VUGD atalgojuma līmenis bija nedaudz virs valstī vidējā, tad šobrīd atpalicība jau ir apmēram 30%. Tikai atbilstošs atalgojuma pieaugums ļautu noturēt esošos un motivēt jaunus cilvēkus izvēlēties VUGD kā savu darba vietu.

Baltmanis pastāsta, ka šī gada VUGD budžetā palielināti bāzes izdevumi 5,5 miljonu eiro apmērā amatpersonu atlīdzības palielināšanai (vidēji par 10%), kas ir patīkamas pārmaiņas. Taču tā ir tikai trešā daļa no nepieciešamā, lai atalgojumu paaugstinātu par trūkstošajiem 30%.

IeM skaidro, ka šogad dienestam atvēlēts 66 976 165 eiro liels budžets, kas ir 11,2% no ministrijas kopējām finansēm. No šīs summas 62 229 998 eiro jeb 94% tiks novirzīti dienesta darbinieku atlīdzībām, bet pārējie līdzekļi jeb nepilni 5 miljoni paliek citiem tēriņiem (attīstībai, aprīkojuma iegādei u. tml.).

Tāpat darba samaksas pieaugums būs vērojams attiecībā uz svētku dienām. Trofimovs atgādina, ka pagājušajā gadā Satversmes tiesa lēma atcelt ierobežojumus, kas valsts amatpersonām ļauj saņemt piemaksas par darbu valsts svētku dienās. Jau iepriekšējā valdība pieņēma, ka tiesa lēmumam jāstājas spēkā pērnā gada 1. jūlijā, taču, tā kā valsts svētku dienu nebija daudz, piemaksas varēja nodrošināt par jau esošo dienestu budžetu. Savukārt šogad šim mērķiem tieši VUGD papildu piešķirti 1 512 302 eiro.

IeM valsts sekretārs norāda, ka VUGD vadītājam ir vairāki "’instrumenti’’, lai nodrošinātu cilvēku pietiekamību un attiecīgi pakalpojuma pieejamību. Viens ir nepārtraukti atbildīgajai ministrijai lūgt papildu finansējumu, kur šo lūgumu uz valdību tālāk nes iekšlietu ministrs. Trofimovs gan vērš uzmanību, ka patlaban valdībā pretim vajadzībai celt iekšējās drošības nozaru atalgojumu tiek celtas arī nepieciešamības finansējumu palielināt veselībai un izglītībai. Līdz ar to galu galā piešķirtais vai arī nepiešķirtais finansējums atkarīgs no ministru spējas savstarpēji vienoties par kritiskajām jomām.

"’Man jāatzīst, ka, lai arī cik sarežģīta būtu situācija ar vakancēm, dienestiem papildu finansējums atalgojumam tiek piešķirts regulāri. Vai tas ir pietiekams? Protams, nē, citādi nebūtu šo vakanču,’’ situāciju raksturo valsts sekretārs.

Tā kā brīvās vakances ir, glābēji spiesti strādāt virsstundas. Trofimovs te vēlreiz akcentē – šādi ir visos iekšējās drošības dienestos. Virsstundu segšanai budžetā ierēķināti atsevišķi līdzekļi, taču to summa šogad nav mainījusies salīdzinājumā ar pērno gadu. IeM valsts sekretārs atzīmē, ka šo līdzekļu nav pietiekami daudz, līdz ar to ministrija sekos līdzi VUGD atlīdzībām un, ja dienests nonāks situācijā, kur nav iespējams iesaistīt papildu cilvēkus, jo vienkārši nav ar ko tiem samaksāt, ministrija ir gatava iet pie valdības un prasīt papildu līdzekļus.

Kā dienestam piesaistīt jaunos kadrus?

Jāteic, ka iepriekš minētais ir "’instrumenti’’, kuriem pamatā tomēr jāspēj nodrošināt esošo glābēju palikšanu darbā. Taču kādā veidā tiek mēģināts dienestam piesaistīt jaunus?

Ministrijā akcentē, ka šeit ārkārtīgi svarīga ir izglītības sistēma. VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai tik labi ar jauno ugunsdzēsēju grupu nokomplektēšanu nevedoties, taču gan IeM, gan Baltmanis uzteic Saldus tehnikumu, kas vairāk nekā septiņus gadus palīdz apmācīt jaunos glābējus.

Tāpat, kā pastāsta VUGD priekšnieks, dienests regulāri rīko atvērto durvju dienas, kur uz glābēju depo tiek aicināti gan jaunieši, gan pieaugušie iepazīties ar ugunsdzēsēju darbu, lai, iespējams, kādam iemestu "āķi lūpā".

Dienestam ir arī sadarbība ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībām. Viens no to uzdevumiem ir jauniešu ugunsdzēsības sporta attīstība, kas īpaši iecienīta Kurzemē un Vidzemē. "’Jaunieši tiek trenēti sportā ar dažādu ugunsdzēsības inventāru, bet pēc tam dodas uz dažādām sacensībām visā Eiropā. Arī tas var ieinteresēt šajā jomā un pievērsties dienestam,’’ stāsta Baltmanis.

VUGD piedalās arī dažādās izstādēs un pilsētu svētkos izvieto savus stendus, tostarp arī veic paraugdemonstrējumus, piemēram, ar dūmu teltīm. Bet šogad iecerēts doties izbraukumos uz skolām, lai runātu ar 11.–12. klašu skolēniem, sniedzot jauniešiem ieskatu, ka ugunsdzēsēja darbs nav tikai par dienestu, bet ir arī iespēja gūt papildu zināšanas un doties starptautiskās misijās, tai skaitā ANO un NATO aktivitātēs.

"’Līdz ar to tas ir nepārtraukts darbs visa gada garumā ar dažādiem mehānismiem, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku,’’ skaidro VUGD priekšnieks.

Viņš norāda, ka neformālajos pasākumos interese par glābēju darbu esot gana liela. Cilvēkiem patīk, taču viens ir šī interese iesēsties mašīnā, uzvilkt ķiveri un formastērpu – tas ļauj beidzot ieskatīties, kas lācītim vēderā. Taču galu galā, lai pievienotos dienestam, katram pašam jāuzraksta iesniegums, un tad, iespējams, rodas pārdomas.

Savukārt runājot par iespējamajiem "’labumiem’’, strādājot VUGD, tā kā liels esot autovadītāju iztrūkums, dienests piedāvā apmaksāt C kategorijas tiesību ieguvi ar nosacījumu, ka pēc tam noteikts laiks jāpavada dienestā. Tāpat visām amatpersonām pieejamas sociālās garantijas, apmaksāta veselības aprūpe, izdienas pensija u. tml.

Priekšrocību esot daudz, taču "’cilvēks skatās, kas iekritis viņa kontā un kā par to var nodrošināt savu ģimeni,’’ jo ar sociālajām garantijām un solījumiem nākotnei nav iespējams to pabarot šodien, atzīst IeM valsts sekretārs. Tā dēļ VUGD un citos iekšējās drošības dienestos saglabājusies tradīcija strādāt arī otrā darbā, bet, kā iepriekš minēts, nespēja dienestu apvienot ar otru ienākumu avotu ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc glābēji nolemj atvaļināties. Galu galā izveidojas apburtais loks, no kura vēl skaidri saredzamas izejas nav.

Projektu "Glābēji" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Glābēji" saturu atbild producentu grupa SIA "Video Factory". #SIF_MAF2022