Zatlers: Paraksti par Saeimas atlaišanu ir signāls politiķiem

LNT Ziņas skaidroja, vai aktīvā līdzdalība šoreiz tiešām var beigties ar referenduma rīkošanu un cik tuvu vai tālu esam, ka Latvijā tiks rīkotas ārkārtas vēlēšanas?

Iedzīvotāju aktivitāte, prasot Saeimas atlaišanu, Latvijas politiskajā vidē izraisījusi pārsteigumu un arī satraukumu. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdienā pirms valsts svētkiem nolēma uzsākt vākt parakstus par Saeimas atsaukšanas referenduma ierosināšanu – to bija ierosinājušas divas mazpazīstamas organizācijas.

Iespēju parakstīties internetā tagad izmantojuši jau vairāk nekā 37 000 iedzīvotāju – tā ir ceturtā daļa no parakstiem, kas nepieciešami, lai Latvijā notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. Pēdējās dienās iedzīvotāju aktivitāte gan ir strauji samazinājusies. Nepieciešamo parakstu skaitu idejas virzītājiem ir jāsavāc gada laikā.

"Tie paraksti tur karājas kā tāds "Damokla zobens". Katra valdības neapdomība vai muļķība palielina parakstu skaitu, lai būtu referendums," pauž politoloģe Iveta Kažoka.

Tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tautai piešķirtas salīdzinoši nesen. "Satversmes tēvi" šādu iespēju mūsu valsts konstitūcijā nebija paredzējuši.

Ar aicinājumu Satversmē paredzēt tiesības tautai atlaist Saeimu, neilgi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, nāca klajā arodbiedrības, šādi protestējot pret valdības vēlmi sākt taupības un "jostu savilkšanas" politiku. Arodbiedrībām talkā nāca arī toreizējā politiskā opozīcija, kurai priekšgalā bija partija "Jaunais laiks". 2008. gadā notika referendums par tautas tiesībām atlaist Saeimu.

Šajā tautas nobalsošanā neizdevās iegūt Satversmes grozījumu veikšanai nepieciešamo kvorumu. Saeimas deputāti vārdos solīja mainīt Satversmi paši, taču darbi nesekoja. Tikmēr iedzīvotāju neapmierinātība ar politiķu darbu bija pieaugusi tik ļoti, ka sākās vardarbība.

Pēc tam, kad pūlis bija izdauzījis parlamenta ēkas logus, tā laika prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar ultimātu deputātiem, viņš norādīja: "Vai nu pieņemiet izmaiņas Satversmē, kas ļautu iedzīvotājiem atlaist Saeimu, vai nu parlamenta atlaišanu rosināšanu es pats." Deputāti piekāpās un tauta ieguva tiesības atlaist Saeimu.

Saeimas atlaišana līdz šim ir notikusi pēc prezidenta iniciatīvas. Tikmēr iedzīvotājiem pagaidām nav izdevies ierosināt parlamenta atlaišanas referendumu. Mēģinājumi gan ir bijuši. Biedrība "Latvija par latu" centās rosināt 11. Saeimas atsaukšanu, bet nevarēja tik pāri 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu slieksnim.

Tikmēr visaktīvāk Saeimas atlaišanu mēģinājusi panākt biedrība "Varu Latvijas tautai", kas pašlaik Saeimas atlaišanu cenšas panākt jau trešo reizi. Pirmie divi biedrības mēģinājumi izgāzās zemās iedzīvotāju aktivitātes dēļ. Organizācijas vadītājas ir Igors Lukjanovs, kurš ieguvis interneta slavenības statusu, jo uzkrītoši bieži bijis nelūgts viesis banketos, preses konferencēs un saviesīgos pasākumos ar uzklātiem galdiem. Vienlaikus Lukjanovs ir ražīgs autors portālā "Protesti.lv", kas tiražē arī Kremļa aģentūras "Sputnik" vēstījumus.

No intervijas LNT TOP 10 Lukjanovs gan kategoriski atteicās: "Ziniet, to, kas jāizcieš man, pat ienaidniekam nenovēlu. Interviju objektīvam atspoguļojumam jau sen esmu pārstājis ticēt. Intervētāji parasti izpilda ne jau tautas pasūtījumu."

Līdz ar "Varu Latvijas tautai", Saeimas atlaišanas iniciatīvu rosinājusi arī Centra partija. Tās līderis Normunds Grostiņš ir politiskā aktīvisma veterāns. Viņš bijis ilgstošs "eiroskeptiķu" partijas vadītājs, un 10 reizes bez panākumiem kandidējis dažādās vēlēšanās no dažādiem sarakstiem – arī kopā ar Alfrēdu Rubiku un Ingunu Sudrabu.

"Jo vairāk būs parakstu, jo lielāka būs iespēja, ka šī Saeima pieņem likumus sabiedrības interesēs," domā Grostiņš. Tagad rezonansi izraisījis fakts, ka Normunda Grostiņa vārds un segvārds "Štirlics" atrodams nesen publiskotajā VDK Izslēgtās kartotēkas žurnālā.

Pats politiķis noliedz, ka būtu bijis čekas ziņotājs: "Vai jums neliekas nedaudz dīvaini, ka 25 gados es desmit reizes kandidēju vēlēšanās un desmit reizes attiecīgās tiesībsargājošās institūcijas apliecināja Centrālajai vēlēšanu komisijai, ka es neesmu nekādos maisos. Un tad pēkšņi, kad es sāku atlaist Saeimu – ja tā labi pameklē, tad jau atrodas. Šīs cīņa metodes pārsniedz labās gaumes robežas."

Parakstu vāšana sākusies Saeimas varas partijām nelabvēlīgā laikā – tikko kā pieņemts daudz kritizētais valsts budžets, kurā pieņemts nepopulārais lēmums par finansējuma palielināšanu partijām. Tāpat nav pilnībā izpildīts solījums mediķiem par algu palielināšanu. Pievienoties Saeimas atlaišanas rosinātājiem nolēmusi arī veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība.

"Drīzāk jau tā sabiedriskā doma pūš to parakstu vācēju burās vai to Saeimas atlaidēju burās…" Sociologs Arnis Kaktiņš atgādina, ka sabiedriskā doma liecina par ilgstošu un konstantu uzticības krīzi Saeimai un valdībai. Tāpēc pastāv potenciāls savākt nepieciešamos parakstus, lai notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. "Un nekas daudz jau netiek prasīts – ielogoties internetā un parakstīties," norāda Kaktiņš.

Vienlaikus pašreizējā uzticēšanās Saeimai nebūt nav vēsturiski zemākajā līmenī. Visnegatīvāk iedzīvotāji Saeimas darbu vērtēja Vecrīgas grautiņu laikā – tad parlamentam uzticējās tikai 4,5% cilvēku. Gandrīz tikpat negatīvi iedzīvotāji bija noskaņoti pret Saeimu, kad prezidents Zatlers bija rosinājis tās atlaišanu. Savukārt tagad Saeimai uzticas aptuveni 22%.

"Ja mēs skatāmies tādā vēsturiskā kontekstā, tad nav tā, ka šobrīd neapmierinātība ar parlamentu būtu kaut kādos vēsturiskos maksimumos. Tā ir ļoti liela, bet ir bijis arī skarbāk," vērš uzmanību Kaktiņš.

Politoloģe Iveta Kažoka vērtē, ka pašlaik īgnums par Saeimas un valdības darbu varētu būt arī cilvēkiem, kuri balsojuši par varas partijām. Īpaši tas varētu attiekties uz cilvēkiem, kuri vēlējuši par "KPV LV", kas pirms vēlēšanām bija ļoti kareivīga, bet tagad valdībā kļuvusi pragmatiska.

Kažoka uzskata, ka Saeimas atlaišanas parakstu vākšana varētu būt kopumā veselīga politiskajai videi: "Tā ir laba lieta, ka trīs gadus pirms kārtējām vēlēšanām, mēs redzam kaut kādus neapmierinātības procesus sabiedrībā, kas ir izgājuši ārpus cilvēku virtuvēm. Visa politika, visas partijas, var sākt gatavot kaut kādas atbildes, lai saprastu, kā ar šo cilvēku neapmierinātību un vēlmi pēc pārmaiņām strādāt tālāk."

Valdis Zatlers, kurš savulaik rosināja 10. Saeimas atsaukšanu, uzskata, ka nav pamata pašreizējā parlamenta sasaukuma atlaišanai: "Saeima un valdība ir rīcībspējīga, lemtspējīga, nav nekāda politiska pamata jaunām vēlēšanām. Bet krīze ir daļā sabiedrības, kas izjūt negatīvas emocijas, un viņi to cer pārvarēt caur parakstu vākšanu, piedalīšanos procesā. Cerībām vismaz sodīt kādu Saeimas deputātu. Tā ir demokrātija."

Augstā iedzīvotāju aktivitāte pirmajās parakstu vākšanas dienās vienlaikus ir nopietns signāls politiķiem, uzskata eksprezidents. "Viennozīmīgi tas ir signāls. Kaut kas nav kārtībā starp politiķiem, Saeimu, valdību un cilvēku – vēlētāju. Ja vēlētājs šādi pauž savu neapmierinātību. Un, ja paskatās, ka galvenā pagalīte, kas deg ar lielāko liesmu, ir mediķu problēma, tad valdība ir jāpievēršas obligāti veselības aprūpes problēmu risināšanai. Ne tikai naudas izteiksmē. Ir jāsaprot, ka tā ir vājākā vieta, un tātad ir jāparāda, ka valdība spēj šo problēmu sākt risināt."

Nepieciešamos 155 000 parakstu par Saeimas atlaišanas rosināšanu ir jāsavāc gada laikā. Ja to izdotos izdarīt, tiktu izsludināts referendums par parlamenta atlaišanu. Saeima būtu atlaista tikai tad, ja šajā tautas nobalsošanā parlamenta atlaišanu atbalstītu divas trešdaļas no vēlētāju skaita pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tātad "par" Saeimas atlaišanu būtu jānobalso aptuveni 565 000 iedzīvotāju. Ekspertu vērtējumā, tik lielu iedzīvotāju aktivitāti referendumā panākt būtu ļoti grūti.