"Zemnieku saeima" apliecina, ka lauksaimnieki aizvien ir gatavi doties uz Rīgu

Starp piecām prasībām, ko protestos izvirzīja lauksaimnieki, ir arī aicinājums atteikties no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem, ja tiem nerod adekvātu kompensācijas mehānismu. Faktiski zemnieku sāpe šeit ir par ilggadīgajiem zālājiem. Ja to īpašumā tādi ir, šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi nedrīkst apstrādāt, zālājs jākopj, taču kompensācija par to niecīga – 80 eiro gadā par vienu hektāru.

"Turklāt ir šīs situācijas, kur lauksaimnieks neapzinoties ir iegādājies šādu īpašumu, un viņš maksā gan bankai kredītu, un tad viņam katru gadu ir vēl jāpiemaksā no savas kabatas par šīs vērtīgās pļavas uzturēšanu," norāda "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš.

Vides ministre Inga Bērziņa (JV) uzklausot lauksaimniekus, atzina, ka kompensācijas tiešām ir pārāk mazas un tās nemotivē zemniekus rūpēties par bioloģiski vērtīgajām pļavām. Vienlaikus viņa uzsver – šeit svarīgi atrast balansu starp zemnieku un dabas aizsardzību, lai apmierināti būtu gan zemnieki, gan dabas aizsardzības organizācijas.

"Mums ir jāmeklē saprātīgi risinājumi, jo Latvijai ir arī saimnieciski jāattīstās. Es domāju, ka kopējās sarunās ir iespējams šādus kompromisus rast. Protams, ir Eiropas Savienības regulas, kur Latvija ir uzņēmusies saistības, un ir zemju un mežu īpašnieku intereses. Un mums tās ir jāspēj sabalansēt. Un ir arī bioloģiskā daudzveidība, kur mums ir svarīgi saglabāt nākamajām paaudzēm," saka Bērziņa.

Tādēļ ministrija plāno veidot jaunu darba grupu, kur visus jautājumus par saimnieciskajiem ierobežojumiem lauksaimniecības zemei, varētu izdiskutēt visas iesaistītās puses kopā. "Zemnieku saeimu" šāds risinājums apmierina.

"Šeit es redzēju pozitīvu virzienu, pie kuru mums ir jāsāk strādāt. Turklāt ministrija uzņēmās salīdzinoši īsos, ambiciozos termiņos veikt šo darbu," teic Lazdiņš.

Tomēr "Zemnieku saeima" ar nožēlu atzīst, ka citu protestos izvirzīto problēmjautājumu virzība sāk iestrēgt. Bija cerība, ka Saeima skatīs likumprojektu par pirmo un galveno protesta akcijas prasību – Krievijas graudu importa aizliegumu. Taču dienaskārtībā šī jautājuma nebija. Politiķi norādījuši, ka nepieciešama "kvalitatīva likumprojekta sagatavošana", tāpēc lauksaimnieki vēl gaidīs nākamo nedēļu.

"Tā kā tās būs jau divas nedēļas, kas dotas. Manuprāt, tas ir pietiekami, lai to pieņemtu, un tad no tā mēs šos lēmumus veiksim. Tāpēc mēs šobrīd esam šajā starta gatavībā, un lauksaimnieki aizvien ir gatavi doties arī uz Rīgu," teic Lazdiņš.

Vienlaikus jau nākamnedēļ Latvijā varētu notikt vēl kāds ar "Zemnieki saeimu" nesaistīts lauksaimnieku protests. Cita zemniekus pārstāvoša biedrība – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome – solidarizējoties ar virkni Austrumeiropas valstu zemnieku, 22. februārī plāno vienotu akciju. Kādā formātā tā notiks, gan vēl neesot skaidrs.