Zemnieku saeima rosinājusi lauksaimniecībā izmantojamai zemei NĪN likmi samazināt no 1,5% uz 0,2%

"Zemnieku saeimas" pārstāvji tikās ar Bordānu, lai izrunātu situāciju par gaidāmo kadastrālo vērtību celšanos lauksaimniecībā izmantojamai zemei.

Lazdiņš norādīja, ka tikšanās laikā ar ministru tika pārrunāts jautājums par kadastrālās vērtības celšanos lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas būtiski ietekmētu arī NĪN pieaugumu.

"Uzskatām, ka pieaugumu nevar pieļaut tādos apjomos, jo tas radīs būtisku papildu finansiālo slogu lauksaimniekiem un kavēs lauksaimniecības attīstību Latvijā. Lai sakārtotu un inventarizētu kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei, izteicām priekšlikumu samazināt NĪN likmi no 1,5% uz 0,2%," pauda Lazdiņš, piebilstot, ka sarunas laikā tika pārrunāts arī jautājums par Zemesgrāmatas nodevas atcelšanu lauksaimniecības zemes konsolidācijas gadījumā. Pašlaik Zemesgrāmatas nodeva tiek piemērota 2% apmērā, iegādājoties vai mainot lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Papildus "Zemnieku saeima" ministram izteica priekšlikumus, kā nepieļaut NĪN pieaugumu arī tām zemes vienībām, kas ir mazākas par trīs hektāriem. "Ministrs šos priekšlikumus novērtēja atzinīgi un ir gatavs pie tiem strādāt. Ceram, ka galarezultātā izdosies vienoties par visām pusēm pieņemamu risinājumu," pauda Lazdiņš.

Kā ziņots, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem (VZD) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamajai zemei 2022.gadā kadastrālās vērtību kopsumma Latvijā varētu palielināties par 167% jeb līdz 7,6 miljardiem eiro.

Galvenais pieauguma iemesls ir tirgus cenu kāpums divas līdz četras reizes lauksaimniecības zemei, salīdzinot ar 2013.gadu, kad notika iepriekšējā kadastrālo vērtību pārrēķināšana. Vienlaikus jau kopš 2016.gada likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir spēkā nosacījums, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības zemei ar platību virs trīs hektāriem nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam piemēro speciālo vērtību, kas nedrīkst būt lielāka par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Bordāns norādījis, ka, pateicoties likumā noteiktajam regulējumam, lauksaimnieki ir vispasargātākie no strauja nodokļa lēciena, neskatoties uz to, ka kadastrālās vērtības lauksaimniecības zemei ievērojami pieaug. "Vienlaikus šī likumā noteiktā speciālā vērtība zemniekus nepasargās no nodokļu sloga dubultošanās septiņu gadu periodā. Atbalstām, ka šo speciālo vērtību nākotnē būtu nepieciešams iesaldēt, taču – vai tas notiks ir atkarīgs no Finanšu ministrijas redzējuma," atzīmējis ministrs.

Ministru kabinets februārī uzdeva Zemkopības ministrijai izstrādāt priekšlikumus Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz iesaldēt lauku zemes speciālās vērtības un līdz 2020.gada 1.septembrim iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

15.jūlijā VZD sabiedriskajai apspriešanai nodeva uz 2022.gadu projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā.

Tieslietu ministrs iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā, kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.