Iedzīvotāji sūdzas par smaku Tukuma novadā

Kā skaidroja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, Tukuma piens notekūdeņus novada Tukuma pilsētas kanalizācijas kolektorā. Tad šie notekūdeņi nonāk centrālajā sūkņu stacijā, kur sajaucas ar citiem Tukuma pilsētas notekūdeņiem un tiek tālāk sūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle. Tieši par smaku pie šīm iekārtām VVD saņēmis iedzīvotāju sūdzību.

VVD pārstāve stāstīja, ka saskaņā ar Ventspils vides pārvaldes rīcībā esošo informāciju Tukuma piens ir nomainījis mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kas arī varētu būt iemesls, "kāpēc attīrīšanas iekārtas, iespējams, netiek galā ar savu uzdevumu".

Reģionālā vides pārvalde ir pieprasījusi veikt novadīto notekūdeņu ārpuskārtas analīzes. Uzņēmums to ir izdarījis, tomēr testēšanas rezultāti vēl tiek gaidīti.

Kā norādīja uzņēmuma Tukuma piens direktors Ints Poškus, uzņēmums ir nomainījis iekārtu mazgāšanas līdzekļus, lai samazinātu fosfātu un citu vielu koncentrāciju notekūdeņos. "Iepriekš izmantotie tīrīšanas līdzekļi ir sertificēti un atļauti visā Eiropas Savienībā, tos izmanto daudzi uzņēmumi. Tukuma piens nedarīja neko neatļautu."

Poškus arī atzīmēja, ka uzņēmums ir ticies ar Tukuma ūdens pārstāvjiem un Tukuma domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu (Tukuma pilsētai un novadam), lai pārrunātu izveidojušos situāciju un meklētu risinājumus. Uzņēmums vienmēr bijis gatavs sadarboties.

"Uzņēmuma Tukuma piens notekūdeņi veido tikai nelielu daļu no visiem Tukuma ūdens attīrītajiem ūdeņiem, tādēļ vainot uzņēmumu piesārņojumā ir nekorekti. Uzņēmums ir gatavs veikt papildu analīzes un meklēt risinājumus, lai līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos," teica Poškus.

Tikmēr VVD attīrīšanas iekārtu darbībā pārkāpumus nav konstatējusi, šobrīd situācija jau sākot normalizēties.

Arī par bojāgājušām zivīm informāciju VVD nav saņēmis.

Tukuma piens 2013. gadā strādājis ar 49,316 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 42,844 miljonu rādītāju iepriekšējā gadā, bet peļņa bijusi 2,287 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,552 miljoniem eiro.

Tukuma piena 79% kapitāldaļu pieder nerezidentiem, galvenokārt Igaunijas pilsoņiem, 20,51% – fiziskām personām, 0,45% – piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām, bet 0,04% kapitāldaļu ir valsts un pašvaldības īpašumā.