Pašvaldību vēlēšanas tuvojas: Balvu novadā piespiedu "laulības" risina Satversmes tiesā

Jaunveidojamais Balvu novads atrodas Krievijas pierobežā. Šeit dzīvo nepilni 20 000 (19 195) cilvēku. Budžets – 34 miljoni, no tiem piektā daļa (7,5) ir valsts dotēta. Lai arī uz papīra jau salikts kopā, šis ir viens no tiem novadiem, kur piespiedu laulības ar Balviem gaida nelabprāt.

Viļaka esot jutušies gana labi arī paši par sevi; Baltinava, kas līdz šim lepojās ar Latvijas mazākā novada statusu, to zaudēs, savukārt Rugāji pat vērsušies Satversmes tiesā. Spriedums varētu būt gaidāms pat vēl tikai pēc vēlēšanām.

Dienas vidū Rugāju centrs ir patukšs. Tie paši sastaptie pie kameras runā nelabprāt – kautrējas, bet viedoklis visiem viens.

"Kāpēc vispār to reformu taisīja? Tie paši rajoni, tikai nosaukums cits! Tie paši pagastiņi paliek, tik nosaukumi mainījušies. Par ko viņi naudu tērēja, vajadzētu kādam atbildēt," domā Rugāju iedzīvotājs Alberts Krūms.

"Negribējām visi, ne tikai vadība, bet pilnīgi visi iedzīvotāji. Nebijām laimīgi arī rajonā kā agrāk. Mazākā novadā viens otru pazīstam un, aizejot uz domi, viņi zina, kā kurš dzīvo un kuram ko tiešām vajag vai nē. Aizbraucot uz Balviem, tā personība pazūd," teic Rugāju iedzīvotāja Dzintra Kļava.

No Balviem līdz Rīgai 220km. Un kā jau daudziem attāliem novadiem, arī šim – galvenais izaicinājums – kā noturēt cilvēkus. Prognozes nav iepriecinošas, pēc desmit gadiem šeit dzīvos jau par ceturto daļu mazāk iedzīvotāju nekā šobrīd. Kas tiek darīts, lai viņus noturētu?

TV3 Ziņām šķita vērtīgi palūkoties uz vidusskolēnu skaitu, lai gūtu aptuvenu nojausmu, kas ir tas jauno pieaugušo daudzums, ar ko novads varētu rēķināties. Ja vien mācētu noturēt. Baltinavā tie ir 27 pusaudži, Rugājos – 41, pa visu novadu kopā nesanāk pat četri simti.

Ko Balvos darīt? Ja ne darbs pašvaldības struktūrās – skolās vai bibliotēkās, tad cerības uz robežsardzi, kas būtiski uztur vietējos iedzīvotājus. Ja arī tur darbu neatrod, tad darbs jāmeklē lauksaimniecībā.

"(TV3: Vai cilvēki ir apmierināti?) Grūts jautājums īstenībā," nopūšas Balvu iedzīvotāja Ināra.

"Man patika iepriekšējā pašvaldībā, ka pensionāri varēja dabūt talonus uz baseinu, bet nav ne vainas šai arī," saka vietējā iedzīvotāja Austra.

(TV3: Vai ir padomāts par jaunajām ģimenēm, lai būtu atbalsts?) Īstenībā jā! Piemēram, skolā dod foršas pakas. Esmu apmierināta.(TV3: Un ar novadu apmierināta?) Balvi ir skaista, tīra pilsēta," pauž novada iedzīvotāja Olita.

Pēdējos četrus gadus Balvus vadījis Zemnieku savienības Aigars Pušpurs. Pats sportists, kā galveno viņš izceļ tieši sporta infrastruktūras sakārtošanu novadā. Viņaprāt tas palīdzēšot noturēt jauniešus no aizbraukšanas. Viņš domā – ar to pietikšot, lai straujo cilvēku aizplūšanu apturētu.

Konkurence mesta nopietna – pavisam kandidē deviņi saraksti ar solījumiem no brīvpusdienām visās klasēs līdz planšetdatoram katram pirmklasniekam. Uz vienu Balvu novada deputāta vietu pretendē desmit cilvēki. Sastāvs solās būt sadrumstalots.

"Skaidrojums vienkāršs – par cik novads kļūst lielāks, iepriekš bija 48 deputāti par trijiem novadiem. Palielināsies vēlme startēt. Tā saveidojas saraksti. Noteikti, kļūstot lielākam novadam, katrs saskata iespējas attīstībai, un iespējas izpausties plašākā teritorijā. Tāpēc arī lielāks kandidātu saraksts," domā Pušpurs.

Balvu mērs savā sarakstā kā otro un trešo numuru pamanījies iekļaut pievienojamo novadu mērus – Rugāju un Baltinavas domes priekšsēdētājas, tā cerot iegūt arī šo teritoriju atbalstu.

Savukārt pusstundu no Balviem Krievijas virzienā ir Viļaka – turienes mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) startē atsevišķi un ir pārliecināts par savām pozīcijām: "Mēs esam vienīgie, kas spēj apvienot visus politiskos spēkus. Viļakā to izdevās, to ienesīsim Balvos. (TV3: Kāpēc vienīgie?) Viņiem traucē nepiedošanas, aizvainojumi. Mums tādu nav."

Viļaku vietējie izceļ kā skaisti sakoptu – cita vadītāja tai nav bijis jau kopš 2009. gada, kad atmiņā iepriekšējā reforma. Tur tic – cilvēkus ir iespējams atvilināt dzīvot uz laukiem.

"Vai esat Rīgas dzīvoklī vai Viļakā – tagad ar stāvam ar optisko kabeli zem kājām. Tikpat labs internets! Un veselīgāks gaiss," stāsta Maksimovs.

Vēl nesen cilvēkiem Viļakā īsti nebija citas izvēles kā kaimiņvalsts kanāli. Tagad beidzot ir tornis, un Latvijas Radio raida bez čerkstēšanas.

Ziņas klausīties daudz laika neatliek "Kotiņu" saimniekam Aldim Ločmelim. Pavasaris ir darbīgākais laiks. Kopš neatkarības atjaunošanas izdevies pašā pierobežā izveidot saimniecību – vienu no lielākajām sēklas ražotnēm valstī ar vairāk nekā 40 darbiniekiem. Piekrauj pa desmit smagajām mašīnām, bet maisu noliktavā mazāk nekļūst.

Kas jaunajā novadā būs pie varas – zemnieku īsti nesatrauc: "Man vienmēr patikušas pārmaiņas. Sadalīja mazākus – paskatījāmies – varam, nevaram. Jādzīvo laikam līdzi! Tāpat kā mēs saimniecībā dzīvojam laikam līdzi. Lai pietiek visa pašiem. Pašpietiekami. Lai spējam sagatavot sēklu, izcept maizi, atpūsties. Ja to spēs arī lielais Balvu novads, jo iedzīvotāju paliek mazāk… Aizbraukt 25 kilometrus līdz Balviem nav problēmu. Šeit tomēr būtu jābūt ekonomiskam pamatojumam, jo uzturēt visas skolas un kultūras namus.. Ja ir cilvēki, to var darīt. Pie tiesāšanās jābūt loģiskai domāšanai."

Ar jaunām darbavietām esot problēma. Ja arī kāds uzņēmums atnāk, attieksme pret Latgali esot, ka te var cilvēkiem nemaksāt, bet "Kotiņu" saimnieks saka – ja zeme Latgalē arī ir lētāka, tad traktors vai tā pati maize veikalā maksā vienādi kā Rīgā, tā Viļakā: "Ja jau Latgale ir tāda darvas karote medus traukā, tad to ir vienkārši izņemt, vai nodokļu atlaidi vai attīstot uzņēmējdarbību, ne jau pabalstus."