Dolomīta krājumi un kvalitatīva dzelzs rūda – Kas slēpjas mūsu zemes dzīlēs un cik liela tam ir vērtība?
Latvijas zemes dzīlēs slēpjas ne tikai labi zināmi derīgie izrakteņi, bet arī dzelzs rūda. Zinātnieki turpina pētījumus, lai noskaidrotu dažādu rūdu precīzos apjomus un sastāvu. Bet vai mūsu resursi kādreiz varētu kļūt par stratēģisku vērtību, un kā tas atšķiras no situācijas Ukrainā, kur dabas bagātības jau šobrīd spēlē nozīmīgu lomu?
Latvijas zemes dzīlēs ir ne tikai milzīgi dolomīta krājumi, bet arī dzelzs rūda – kvalitatīva, taču tik dziļi, ka tās ieguve pagaidām nav izdevīga. Zinātnieki turpina pētīt šos resursus, lai noteiktu to precīzu apjomu un arī vērtību.
"Latvijas ģeoloģisko uzbūvi var salīdzināt ar tādu lielu slāņotu torti. Zem tās atrodas cieta pamatne. Par šo slāņoto torti mēs zinām diezgan daudz, jo tur ir dažādi ne rūdas derīgie izrakteņi – to, ko rok karjeros Latvijā – dolomīts, smilts un grants, smilts, māls, ģipsis, kaļķakmens, kūdra un citi, bet par to, kas ir dziļāk tās zināšanas ir sliktākas."
Tomēr jau pirms vairākiem gadu desmitiem zināms, ka Latvijā ir dzelzs rūda. Turklāt zināmas arī lielākās ieguves vietas – pie Staiceles 700 metru dziļumā un pie Gārsenes teju kilometru dziļumā. Patlaban droši zināms, ka pamatklintājā atrodams arī mangāns un kobalts, tomēr to koncentrācija nav pietiekama, lai tos uzskatītu par rūdām, kā arī to ieguve pagaidām ir vien teorētiskā līmenī.
"Pamatklintājā pagaidām tādas reālas rūdu perspektīvas nav, bet tādēļ ir šie pētījumi, tomēr būtu būtiski zināt, kāds apjoms šīm rūdām ir Latvijā pat tad, ja šobrīd ekonomiski nav izdevīgi tās rakt. Nekas ļoti izcils mums nav, tādā globālā skatījumā, jo daudz kur pasaulē jau ir rūdas, ko būtībā tūlīt pat var rakt, iegūt. Nu tā gluži nav pie mums. Tas viss ir dārgi un diezgan neizdevīgi, bet vienmēr ir interesanti noskaidrot, kādi tad metāli vēl bez dzelzs ir šajā pamatklintājā."
Kamēr Latvijā dzelzs rūdas ieguve nav ekonomiski izdevīga, Ukrainas bagātīgie resursi – litijs, titāns un retzemju metāli – ir stratēģiski nozīmīgi tehnoloģiju un aizsardzības nozarei un tieši tāpēc tie pievērsuši Donalda Trampa administrācijas uzmanību, jo varētu palīdzēt ASV mazināt atkarību no Ķīnas. Tomēr darījumu uzskata par riskantu, jo aprēķini balstās uz novecojušiem padomju laika datiem, bet ieguve prasītu lielas investīcijas un ilgstošu infrastruktūras attīstību.
"Ukraina ir ļoti bagāta zeme, no dažāda viedokļa – skaista un bagāta. Viņiem resursi ir, arī šajā okupētajā teritorijā ir ogles un ļoti lieli resursi, tad arī mangāna resursi tur ir. Noteikti arī retzemju elementi. Tad, protams, visādiem uzbrucējiem ir par to interese."
Latvijā situācija ir atšķirīga – mūsu zemes dzīlēs nav globāli nozīmīgu resursu, kas varētu būt stratēģisks ieguvums. Vismaz pagaidām šim jautājumam ir vairāk zinātniska interese, nevis ekonomiski vai ģeopolitiski apsvērumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
