Uzsākts pētījums, kas varētu izšķirt kūdras ieguves nākotni Latvijā
Latvija ir kūdras substrātu eksporta līdere, un ir aprēķināts, ka mūsu valstij kūdras eksports pietiek vēl tūkstoš gadiem. Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, pastāv iespēja, ka kūdras ieguve Latvijā var tikt ierobežota. Tāpēc, lai uzzinātu patiesās emisijas, kas rodas mūsu purvos, ir uzsākts unikāls siltumnīcu gāzu emisiju pētījums.
"Viņam ir lāzers, kas no augšas uz leju aktīvi mēra un spēj pateikt, no kurienes ir plūsma." Latvijas Universitātes ģeologs skaidro, kā darbojas mērījumu iekārta, kas turpmākos trīs gadus Drabiņu purvā mērīs siltumnīcas efektu radošās gāzes.
"Šī iekārta mēra 10 reizes sekundē. Tātad mums ir milzīgs apjoms ar datiem, nepārtraukti," saka LU ģeoloģijas profesors Normunds Stivriņš.
Pētnieks piebilst, ka līdzīga iekārta tiks uzstādīta arī dabīgā purvā, kur kūdras ieguve nenotiek. Pētījumā abos purvos iegūtie dati vēlāk tiks salīdzināti.
"Latvija ir 1. vietā pasaulē kūdras eksportā, esam līderi." Drabiņu purva saimniekkompānijas valdes priekšsēdētājs skaidro, ka kūdra Latvijai ir ļoti svarīgs resurss. Līdz šim purvos radītās emisijas tika aprēķinātas pēc citu valstu pētnieku izstrādātām matemātiskām formulām. Taču, lai uzzinātu patieso ainu, pētījums ir jāveic saviem spēkiem.
"Šeit ir ļoti svarīgi noteikt to patieso stāvokli, jo jebkurš rezultāts, pozitīvāks vai negatīvāks, bet tas būs pamats, uz kura tālāk balstīties. Vai mēs stādām mežu, vai atjaunojam purvu. Izšķirsimies, kādu ceļu ejam."
Kūdras ieguves kompānijas pārstāvis atklāj, ka otrā viņiem piederošā purvā ir uzsākta vēja ģeneratoru uzstādīšana. Tas ir viens no veidiem, kā panākt emisiju līdzsvaru, saglabājot kūdras ieguvi.
Jaunā iekārta mērījumus veic ar virpuļplūsmas metodi. Tā ir pasaulē plaši atzīta un uzticama pētījumam nepieciešamo datu ieguves metode.
"Tas lielais ieguvums, ka skatāmies, cik daudz gāzes nāk iekšā un cik daudz iet ārā no ekosistēmas. Līdz šim izmantotās metodes vairāk skatās punktveida informāciju, bet mēs skatāmies ekosistēmas līmenī, cik ienāk un cik iziet tas kopējais CO2."
Pētījumā iegūtie rezultāti būs uzticams pamats, kas ļaus noteikt kūdras ieguves nākotni Latvijā. Paredzams, ka pētījums tiks noslēgts pēc diviem, maksimāli trīs gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
