"Zemnieku saeima": Zaļā kursa pirmās blaknes – spiediens uz liellopu tirgu
Eiropas Parlamenta balsojums par grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos izsaucis milzīgu lauksaimnieku sašutumu visā Eiropā, jo tas būtiski ierobežos liellopu pārvadāšanu – teliņus līdz mēneša vecumam vispār nedrīkstēs pārvadāt, pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Aizliegs pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā, informē biedrībā "Zemnieku saeima".
"Jebkurām likumdošanas izmaiņām primāri ir jāaizsargā dzīvnieki, taču tām jābūt zinātniski pamatotām un praksē ieviešamām. Mūsdienās jau pieejami dažādi tehnoloģiski uzlabojumi, kas uzlabo transportēšanas kvalitāti un dzīvnieku labturību ceļā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas, būtu jāveic sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējums, jo šādiem priekšlikumiem ir jābalstās uz faktiem, nevis emocijām."
Biedrībā norāda, ka Latvija eksportē dzīvus dzīvniekus uz ES un ārpus tās, kā arī importē vaislas dzīvniekus. Šie grozījumi īpaši skars bioloģiskās saimniecības, jo 80% no mūsu gaļas liellopiem ir bioloģiski audzēti. Gadā Latvija eksportē ap 60 000 un importējam vairāk nekā 2000 dzīvnieku, tādēļ to pārvadāšana ir neatņemama lopkopības produkcijas ražošanas un tirdzniecības daļa. Gan dzīvnieku pircēji, gan audzētāji ir ieinteresēti, lai pārvadājumos tiktu ievēroti visi labturības principi un dzīvnieki pēc braucieniem nebūtu novārguši.
Tāpat "Zemnieku saeima" uzsver, ka jau esošais regulējums paredz ievērot augstus labturības standartus, padzirdīt, paēdināt un atpūtināt dzīvniekus pārvadājuma laikā, kā arī ir speciālas prasības transportlīdzeklim. "Eiropas Parlamenta pēdējā brīža papildinājumi par dzīvnieku pārvadāšanas aizliegumu dažādu kategoriju dzīvniekiem nākotnē var būtiski ietekmēt Latvijas un pārējās ES dalībvalstu dzīvnieku pārvadājumus, kas negatīvi atsauksies uz eksporta tirgiem," uzskata biedrībā.
"Zemnieku saerimas" valdes loceklis Kaspars Ādams atgādina, ka Latvijā gandrīz visi mazie piena teli, it sevišķi bullīši, ko jau 14 dienā pārsvarā tiek eksportēti uz Lietuvu, Izraēlu, Poliju vai Holandi. No 2023. gadu tā vairs nevarēs un piensaimniekiem sadzimušie bullīši būs jātur līdz 35 dienu vecumam. Līdz ar to lauksaimniekiem ir dots vien gads, lai sagatavotu savu infrastruktūru ilgākai piena bullīšu turēšanai.
"Telītes neeksportējam, jo tās paliek saimniecībā ataudzēšanā. Grūsno liellopu eksports Latvijā pagaidām nav nozīmīgs, un tāpēc šīs izmaiņas būtisku iespaidu neatstās. Savukārt kaujamo liellopu transportēšanas ierobežojums līdz astoņām stundām būtiski skars lauksaimniekus, jo šobrīd šie lopi pārsvarā tiek realizēti uz Lietuvas un Polijas kautuvēm. Ja šo valstu tirgus ar dzīviem dzīvniekiem nebūs sasniedzams, tad vietējām kautuvēm nebūs konkurentu un tas var novest pie tā, ka lauksaimnieki nevarēs ietekmēt cenas," problēmu iezīmē Ādams.
"Manuprāt, Eiropas augstāko ierēdniecību un politiķus ir pārņēmis kaut kāds reformācijas "rakums", jo mainīts tiek viss pēc kārtas. Līdzšinējai kārtībai nebija ne vainas, drīzāk vajadzēja pastiprināt kontroli esošajai sistēmai. Pie jaunajiem noteikumiem lauksaimnieki ir tikai zaudētāji. Labums ir vienīgi tiem, kuri strādā pie jaunu likumu un noteikumu ģenerēšanas, imitējot darbu, lai saglabātu savus beņķus esošajos amatos."
Biedrībā norāda, ka Eiropas parlamenta rekomendācijas vēl jāvērtē Eiropas Komisijai un "Zemnieku saeima" pauž cerību, ka tās pārstāvji būs pragmātiskāki. "Cerams, ka Eiropas Komisija pirms EP rekomendāciju ņemšanas vērā veiks ietekmes invertējumu un prasīs Eiropas Pārtikas drošības aģentūrai (EFSA) izvērtēt zinātniski pamatotus dzīvnieku pārvietošanas prakses uzlabojumus, nevis fokusēsies tikai uz pārvietošanas laiku," aicina biedrībā.
"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido deiņi kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
