Mākslīgā intelekta čatbota sastrādātais – nolikti eksāmeni, darbs ziņu portālā un politiķa uzruna

Kā "tv3.lv" skaidrojis SIA "Tilde" Mākslīgā intelekta attīstības un pētniecības vadītājs Mārcis Pinnis, mākslīgā intelekta pētnieciskās laboratorijas "OpenAI" radītais čatbots "ChatGPT" patlaban, visticamāk, ir lielākais sasniegums valodu tehnoloģiju jomā. "Ir bijuši vairāki valodas modeļi, kuriem kaut kas ir sanācis veiksmīgāk vai neveiksmīgāk, bet šis ir fundamentāli [līdz šim] spējīgākais no visiem," norāda eksperts.

Čatbots nav faktoloģiska datubāze, ko apliecina dažādas neprecizitātes, kas mēdz parādīties tā sniegtajās atbildēs. Tomēr šis rīks var tikt izmantots, piemēram, tekstuāla satura veidošanā, ātrākai teksta analīzei, informācijas uzmeklēšanai u. tml. Taču, kā norāda Pinnis, jebkurai tehnoloģijai ir arī savi ļaunprātīgas izmantošanas riski, kur viens no tādiem nenoliedzami attiecas uz izglītību.

Lasi vēl: "ChatGPT" – lielākais sasniegums valodu tehnoloģijās. Kādas krietnas un arī nelietīgas iespējas tas paver?

"ChatGPT" spēj sekmīgi nokārtot prestižu augstskolu eksāmenus

CNN Business vēsta, ka "’ChatGPT’’ ir pietiekami gudrs, lai nokārtotu prestižus bakalaura līmeņa eksāmenus. Tiesa, līdz augstākajai atzīmei gan tam vēl ir kur augt. Jaudīgo čatbotu nesen darbībā pārbaudījuši Minesotas Universitātes un Pensilvānijas Universitātes Vārtonas Biznesa skolas pasniedzēji. Pirmajā mākslīgajam intelektam tika uzdots izpildīt četrus dažādus eksāmenus, bet otrajā – vienu.

Minesotas Universitātē, atbildot uz 95 jautājumiem ar atbilžu variantiem un 12 ar esejas tipa atbildēm, "’ChatGPT’’ eksāmenus nokārtoja ar vidējo atzīmi C+. Tā nav augsta, bet tomēr joprojām sekmīga. Savukārt Pensilvānijas Universitātē čatbotam eksāmenos jau izdevās iegūt B vai B- līmeni.

Šī eksperimenta autori norāda, ka čatbotam lieliski izdevies atbildēt uz elementāriem jautājumiem par procesuālām darbībām un analīzi, bet grūtības sagādājuši sarežģītāk strukturēti uzdevumi un pat vienkāršas matemātiskas problēmas.

Kāpēc šāds eksperiments veikts? Arvien vairāk izglītības iestāžu vērsušas uzmanību uz to, ka "’ChatGPT’’ studenti un skolēni var izmantot, lai krāptos eksāmenos un citos izglītības iestāžu uzdotajos uzdevumos.

Universitāšu pārstāvji norāda – šī rīka izmantošana pavisam noteikti būtu jāaizliedz eksāmenu un citu pārbaudījumu laikā, jo neatkarīgi no profesijas, kuru students apgūst, ikvienam ir svarīgi, ka viņš iegūst reālas zināšanas un prasmes, nevis paļaujas, ka robots zinās viņa vietā. Šāds solis jau sperts Ņujorkā un Sietlā, kur skolēniem un skolotājiem liegta piekļuve "’ChatGPT’’ izmantošanai izglītības iestādās.

Vienlaikus gan eksperti atzīmē, ka nevar arī noliegt pozitīvās iespējas, kuras čatbots var pavērt kā asistents ikdienas pienākumu veikšanā, tostarp skolēnu un studentu apmācībā.

Mākslīgā intelekta potenciālu saredz arī citi

Neraugoties uz iespējamajām nelietīgajām mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām, daudzi it visur pasaulē saredz tā nenoliedzamo potenciālu. Piemēram, amerikāņu kompānijas "’BuzzFeed’’ izpilddirektors Džons Pereti šonedēļ paziņoja, ka jau šī gada februārī iedzīvinās mākslīgā intelekta darbinātu mediju, vēsta "’Forbes’’. Tā galvenais uzdevums būs uzlabot dažādas kompānijai raksturīgās tiešsaistes viktorīnas un personalizētu saturu. Lai to panāktu, uzņēmums sadarbosies ar "’OpenAI’’, kas radījuši populāro čatbotu "’ChatGPT’’.

Pēc šī "’BuzzFeed’’ paziņojuma kompānijas akciju vērtība biržā uzskrēja debesīs, ceturtdien pieaugot pat par 203%, sasniedzot vērtību 2,88 ASV dolāri. Jāpiebilst, ka "Buzzfeed" jau ilgāku laiku centies uzlabot sava medija finanšu rādītājus. 2021. gadā kompānija uzsāka gatavošanos debijai biržā. Akciju publiskais piedāvājums notika tā paša gada decembrī un daudzviet medijos raksturots kā izgāšanās.

Pēc sākotnējā novērtējuma – pusotrs miljards dolāru, akciju cenai slīdot, kompānija zaudēja divas trešdaļas vērtības. Pašlaik, pat pēc iespaidīgā lēciena, paziņojot par mākslīgā intelekta iesaisti satura radīšanā, "Buzzfeed" vērtība turas ap 300 miljoniem dolāru. Arī "’Forbes’’ atzīmē, ka uzņēmuma akciju vērtība arī ar visu kāpumu joprojām ir par teju 80% zemāka nekā 2021. gada decembrī.

Tāpat uz mākslīgā intelekta potenciālu norādījis ASV kongresmenis Džeiks Aučinklosa, kurš sēdē uzstājās ar mākslīgā intelekta rakstītu runu, vēsta NDTV. Šāds gadījums Kongresā ir pirmoreiz. Savā simts vārdu runā kongresmenis iestājās par likumprojektu, kuru vēlas ieviest un kurš paredz, ka ASV kopā ar Izraēlu izveidotu mākslīgā intelekta centru.

AI might become a general purpose technology: foundational in every sector. I delivered the first AI-drafted congressional speech yesterday as a call to action. Policymakers need to be purposeful and proactive. pic.twitter.com/8zyxSR02Y6

— Rep. Jake Auchincloss 🟧 (@RepAuchincloss) January 26, 2023

Nolasot "’ChatGPT’’ rakstīto par šo tematu, kongresmenis mēģinājis tiešā veidā kolēģiem atklāt tā sniegtās iespējas un pamatot centra izveides nepieciešamību. Jāpiebilst, ka pirms čatbota radītās runas gala versijas kongresmenis lūdzis mākslīgajam intelektam to vairākkārt pārstrādāt.

NDTV atzīmē, ka pērnā gada decembrī arī Lielbritānijas parlamenta deputāts Lūks Evanss "’ChatGPT’’ izmantoja savas runas uzrakstīšana, kuru arī nolasīja vienā no sēdēm.

Lasi vēl: Modernus superdatorus Latvijā redzēsim, kad nozare un ministrija vienosies – pirmā ir ola vai vista

Kā Latvijai sokas ar šādu jaudīgu tehnoloģiju attīstību? Lai par to vispār varētu runāt, ir nepieciešami divi elementi – resursi jeb "kastītes", ar kurām strādāt, un prasmīgi cilvēki, kas prot apieties ar tā dēvētajiem superdatoriem. Taču problēma sākas brīdī, kad tehnoloģiju jomas pārstāvji un atbildīgā ministrija sāk spriedelēt, kam pirmajam piešķirt naudu. Vieni uzskata – jāsāk ar tehnisko nodrošinājumu, lai speciālistiem būtu, kur apgūt iemaņas, bet otri lūdz vispirms apmācīt speciālistus, jo no "kastītēm" nebūs jēgas, ja nav cilvēku, kas prot tās lietot. Galu galā starp abām iesaistītajām pusēm patlaban notiek atbildes meklēšana uz jautājumu: kas ir pirmais – ola vai vista?