Mākslīgais intelekts izstrādājis vakcīnu, kas nākotnē varētu pasargāt no jaunām pandēmijām

Atšķirībā no tradicionālajām vakcīnām, kuras parasti tiek veidotas pret konkrētu vīrusa paveidu, jaunās tehnoloģijas mērķis ir radīt plašāku aizsardzību.

Kembridžas Universitātes zinātnieku komanda analizēja dažādu koronavīrusu ģenētiskos datus, kas iegūti no starptautiskām uzraudzības programmām. Pēc tam mākslīgais intelekts izstrādāja tā dēvēto "superantigēnu" – vakcīnas sastāvdaļu, kas trenē imūnsistēmu atpazīt nevis vienu konkrētu vīrusa variantu, bet veselu vīrusu saimi.

"Tas ir mēģinājums radīt vakcīnas, kas aizsargā ne tikai pret šodienas vīrusiem, bet arī pret tiem, kas varētu izraisīt nākamo uzliesmojumu vai pandēmiju," BBC sacīja Kembridžas Universitātes profesors Džonatans Hīnijs.

Viņš uzsver, ka līdz šim vakcīnu izstrāde bieži vien atpaliek no vīrusu evolūcijas. "Mēs vienmēr esam soli aiz muguras. Tas, ko cenšamies panākt, ir apsteigt notikumus," norādīja pētnieks.

Pēc Hīnija teiktā, šī ir pirmā reize, kad cilvēkiem tiek testēts antigēns, kuru pilnībā izstrādājis mākslīgais intelekts. "Šī tehnoloģija pārsteidz mūs visus. Ir apbrīnojami, ko ar tās palīdzību iespējams paveikt cilvēces labā," viņš sacīja.

Pirmajā pētījumā piedalījās 39 cilvēki, un tā galvenais mērķis bija pārliecināties par vakcīnas drošumu. Pašlaik tiek īstenots arī otrs pētījums, kurā iesaistīti aptuveni 200 dalībnieki, lai noskaidrotu, cik efektīvi vakcīna stimulē imūnsistēmu.

Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā izdevumā "Journal of Infection". Tajos norādīts, ka līdz šim novērotā imūnā atbilde bijusi "mērena", tomēr zinātnieku aprindās jaunā pieeja radījusi ievērojamu interesi.

Sauthemptonas Universitātes profesors Sols Fausts, kurš piedalījās daļā izmēģinājumu, uzskata, ka tehnoloģijai ir liels potenciāls. "Īpaši interesanti ir tas, ka šī pieeja ir daudz efektīvāka, izstrādājot vakcīnas potenciālām pandēmijām laikā, kad vīrusi nepārtraukti mainās," viņš sacīja BBC.

Tikmēr pētnieki jau strādā pie citiem projektiem. Tiek testētas universālas sezonālās gripas vakcīnas, kuras nebūtu jāpielāgo katru gadu, kā arī vakcīna pret H5N1 putnu gripu gadījumam, ja šis vīruss nākotnē sāktu plaši izplatīties cilvēku vidū.

Zinātnieki pēta arī iespējas izstrādāt vakcīnas pret vīrusu izraisītajiem hemorāģiskajiem drudžiem, tostarp Ebolas vīrusu. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad Kongo Demokrātiskajā Republikā turpinās saslimšanas uzliesmojums, ko izraisa Ebolas paveids, pret kuru vakcīna vēl nav pieejama.

Ar pētījumu nesaistītais Oksfordas Vakcīnu grupas direktors profesors Endijs Polards atzina, ka līdzšinējie rezultāti ir daudzsološi. "Tie ir aizraujoši dati, un iepriekš daudzi nebūtu prognozējuši, ka būs iespējams panākt šādu imūnās sistēmas reakciju," viņš sacīja.

Tomēr viņš uzsver, ka galvenais pārbaudījums vēl ir priekšā – cilvēku klīniskajos pētījumos.

Vienlaikus Polards prognozē, ka mākslīgais intelekts tuvākajos gados būtiski mainīs vakcīnu izstrādi. "Mākslīgais intelekts var kļūt par spēles noteikumu mainītāju vakcīnu pētniecībā. Tas varētu ievērojami paātrināt izstrādi un glābt dzīvības," viņš sacīja.

Līdzīgu viedokli pauda arī Apvienotās Karalistes Nacionālā veselības un aprūpes pētījumu institūta zinātniskā direktore profesore Marianna Naita. "Šī ar mākslīgo intelektu izstrādātā "superantigēna" izmēģinājuma panākumi iezīmē būtisku lēcienu mūsu spējā nodrošināt plašu un ilgstošu aizsardzību pret vīrusiem," viņa norādīja.